Pirms 40 gadiem
1979. gada 12. septembrī
Atrast savu ceļu
“Vārds “BAM”, tāpat kā vārdi “Magņitka”, “Dņeprogess”, “Turkestāna–Sibīrija”, “Jaunapgūtās zemes” un “Bratskas HES” jau iegājis mūsu vārdnīcās. Tas kļuvis par mūsdienu darba varonības simbolu jaunajai paaudzei.
Atdzīvojās mūžsenā taiga. Visā trases garumā no Ustjkutas līdz Komsomoļskai pie Amūras darba desanti un celtnieku vienības būvē ciematus, ierīko ziemas ceļus, jaunā dzelzceļa posmus. Necaurejamos biezokņos mehanizētās kolonnas būvē autoceļus.
BAM – tas ir otrs ceļš uz Kluso okeānu, kurš šķērsos milzīgos Sibīrijas un Tālo Austrumu plašumus. Jaunā transporta artērija paver ceļu pie bagātā novada zemes dzīlēm, paātrina to ražošanas spēku attīstību. Ceļš šķērsos teritoriju, kurā sastopamas lielas meža bagātības, tuvosies lielu ogļu un vara krājumu vietām, saīsinās attālumu no valsts centrālajiem rajoniem līdz okeānam gandrīz par 450 kilometriem.
Baikāla–Amūras maģistrāles celtnieku vidū 70 procentu jauniešu ir vecumā līdz 30 gadiem. Tie ir visu savienoto republiku sūtņi, vairāk nekā 80 tautību pārstāvji. (..)
Laikā no 10. līdz 17. septembrim LĻKJS Jelgavas pilsētas komitejā (106. kabinets) notiek apspriede ar nākamajiem BAMa ekspluatācijas darbiniekiem.
Komjaunieši, jaunietes un jaunieši! Mēs uzaicinām jūs piedalīties lielā valstiskas nozīmes pasākumā. Jūs gaida dzelzs maģistrāle – BAM! Jūs gaida bargs un skaists novads, grūts. Taču interesants darbs!” aicina LĻKJS Jelgavas pilsētas komitejas pirmais sekretārs S.Čaikovskis.
Tēma audzināšanas stundai
“Ik rudeni simtiem pilsētas skolēnu dodas palīgā lauku darbaļaudīm novākt ražu. Paiet laiks, un raža tiek novākta. Aizmirstas lietus, aukstums, dubļi.
Paskaļi tērgādami, paņēmuši paplātes, vairāki puiši gaidīja savu rindu ēdnīcā. Uz paplātēm tika saliktas vairākas saldā ēdiena porcijas, glāzes ar kompotu, otrais ēdiens un paprāvs šķīvis ar maizi. Zēni apspriedās, kaut ko parēķināja, un jau tā bagātīgo pusdienu klāstu papildināja smalkmaizītes. Pienāca kārta maksāšanai, un puikas ar lepnumu pasniedza kasierei apzīmogotus papīrīšus – ēdināšanas talonus. Kasiere sarēķināja summu un paziņoja, ka vēl pa visiem var paņemt divas glāzes kompota. Tādas laikam tās tradīcijas, ka starpību naudā neizmaksā. Kompots tika paņemts. Līdz ar to materiālā puse nokārtojās nevainojami. Bet morālā?
Kad skolēnu grupiņa beidza pusdienot, atklājās nepievilcīga aina. Pusizēsti šķīvji, neizdzertas glāzes, aizkostas smalkmaizītes, salauzti maizes gabali. Vārdu sakot, izniekots ēdiens.”
Profesora Studitska atklājums
“Maskavas biologs profesors Aleksandrs Studitskis pirmais pasaulē eksperimentā ar augstākajiem dzīvniekiem panācis pilnīgu lielo muskuļu un to cauraudošo asinsvadu un nervu atjaunošanos.
… Uz operācijas galda parasts gailis. Profesors Studitskis pārgriež un izņem tā pleca muskuli. Redzes laukā – kauls un tieviņš asinsvadu un nervu stabiņš. Apmēram divas trešdaļas no muskuļa profesors sasmalcina ar šķērēm. Iegūto putriņu viņš uzliek uz atkailināto kaulu un aizšuj griezumu putna spārnā.
Paies mēnesis pēc šīs operācijas, un šis pats gailis modinās institūta vivārija darbiniekus, vienādi enerģiski vicinot abus spārnus. Tādu pašu operāciju var izdarīt ar muskuli, kam iepriekš izņemti nervi. Nerva pārgriešanas rezultātā tajā tāpat aktivizējas reģenerācijas procesi.”
