Pirms 40 gadiem
1980. gada 16. janvārī
Ceļa segumu uzlabos
“Redakcijai vēstuli atrakstīja padomju saimniecības “Lielupe” ciemata iedzīvotāji E.Knope, G.Rudavs, Ā.Ģingule, V.Zaharevskis un daudzi citi. Viņi sūdzas, ka saimniecības galvenā transporta maģistrāle ir ceļš, kurš savieno Rīgas šoseju ar būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks”. Un tas ir ļoti noslogots. Iestājoties sliktiem laika apstākļiem, autotransports šķembu segumu sabojā. Vietā, kur ceļš šķērso ciemata teritoriju, tikai neliels gabaliņš noklāts ar asfaltu. Pārējais ceļš ir dubļains. Vasaras sausumā un ziemas kailsalā dubļi pārvēršas putekļos, un tie jāelpo visiem ciemata iedzīvotājiem. Vēstules autori lūdz redakcijas palīdzību, lai ceļš cauri sovhoza ciematam tiktu sakārtots.
Rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja un Ceļu remonta un būvniecības 2. pārvalde šajā sakarībā ziņo, ka vietējās nozīmes ceļu labošanai trūkst bitumena. Arī satiksmes intensitāte minētajā ceļā šobrīd neatbilst tiem normatīviem, kuri nepieciešami melnā seguma ierīkošanai. Izstrādājot ceļa Rīga–Jelgava rekonstrukcijas projektu, vēl nav pilnīgi atrisināts jautājums par Ozolnieku ciemata pieslēgšanu šai maģistrālei. Viens no variantiem paredz šim nolūkam izmantot jau minēto vietējās nozīmes ceļu Ozolnieki–Spartaks.
Rajona vadošās organizācijas ieteikušas Ceļu remonta un būvniecības 2. pārvaldei, konkretizējot 1980. gada darbu titulsarakstu (termiņš līdz 15. februārim), ieteikt savai augstāk stāvošajai organizācijai izdarīt izmaiņas titulsaraksta projektā, paredzot šajā gadā izbūvēt ceļa melno segumu caur padomju saimniecības “Lielupe” ciemata centru.”
Lauku ļaužu zināšanu avots
“Sācies piecgades noslēdzošais gads. Tas izvirza jaunus konkrētus uzdevumus arī mums, lauksaimniecības darbiniekiem. Tie izpaužas jaunajās saistībās, ko rajona darbaļaudis pieņēmuši šim gadam, kā arī saistībās, ko pieņem atsevišķi kolektīvi un darba darītāji. Viņu vidū ir daudz lauksaimniecības Tautas universitātes klausītāju – mehanizatoru, lopkopēju, celtnieku, dārzeņkopju un citu specialitāšu pārstāvju, kas šķietami mierīgajās ziemas dienās izbrīvē laiku nodarbībām. Pavisam mācās 2923 lauksaimniecībā nodarbināti cilvēki. Katrs no viņiem no 12 fakultātēm izvēlējies sev vienu – atbilstošāko. Viskuplāko dalībnieku skaitu pulcējusi mehanizācijas fakultāte, kurā ir 1240 klausītāju. Tikai 200 klausītāju mazāk ir lopkopības fakultātē. Viņi studē gan aktuālus valsts politikas jautājumus, ekonomikas problēmas, dokumentus par saimnieciskā un ekonomiskā mehānisma tālāku pilnveidošanu, apgūst jaunākos zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumus. Un visiem ir viens mērķis – pilnveidot ražošanu ikvienā darba vietā, dziļāk izprast konkrētus ražošanas darba organizācijas un ekonomiskā mehānisma aspektus. Mācību procesā pirmšķirīga nozīme ir nodarbību kvalitātei, kas kopumā arī nosaka to efektivitātes pakāpi. Mācību filmas, diapozitīvi, plakāti, mācību ekskursijas uz pirmrindas saimniecībām, fermām, mehāniskajām darbnīcām – lūk, līdzekļu arsenāls mērķa īstenošanai. To prasmīgi izmanto mācību grupās, kas darbojas uz sovhoza “Jelgava”, ar Ļeņina ordeni apbalvotā kolhoza “Nākotne” un vairāku citu saimniecību bāzes,” stāsta Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks lauksaimniecības tautas universitātes dekāns A.Bajārs.
