Pirms 40 gadiem
1980. gada 23. janvārī
Rūsa sirdī
“Rīgas kinostudijā pabeigta vēl viena literatūras darba ekranizācija. Šoreiz uz ekrāniem sācis dzīvot trīsdesmitajos gados uzrakstītais Elīnas Zālītes populārais romāns “Agrā rūsa”. Filmu inscenējis Gunārs Cilinskis pēc Lijas Brīdakas scenārija. Pirmajiem skatītājiem jau bijusi iespēja iepazīties ar Latvijas kinematogrāfistu jauno filmu.
Interesanti, ka vienu no galvenajām filmas lomām – kapitālistu Ķikuli – tēlo nevis profesionāls aktieris, bet kinorežisors Oļģerts Dunkers, kas pazīstams kā vairāku filmu režisors inscenētājs. Viņš sekmīgi izturēja profesionālo aktieru “konkurenci” un pēc veiksmīgas izmēģinājuma filmēšanas tika vienprātīgi apstiprināts šajā lomā. Kā aktieris darbojas arī filmas režisors G.Cilinskis – viņš tēlo Straujupu. Filmas varoni Elzu uzņemšanas grupa atrada aiz mūsu republikas robežām.
“Mums bija vajadzīga laba aktrise, turklāt jauna un skaista. Apvienot visas šīs prasības izrādījās diezgan grūti,” stāsta Gunārs Cilinskis. “Kur lai jauna aktrise ņem pieredzi? Daudzie izmēģinājumi nedeva vēlamo rezultātu. Jautājums bija atrisināts, kad mēs sastapām jauno lietuviešu aktrisi Rimanti Krilavičuti. Elzas loma ir viņas debija kinomākslā.”
“Mēs ļoti bažījāmies par to, vai viņa tiks galā ar šo sarežģīto lomu,” turpina G.Cilinskis. “Taču ar katru darba dienu aizvien vairāk pārliecinājāmies, ka izvēle bijusi pareiza. Rimante labi iekļāvās aktieru ansamblī un pareizi izprata filmas māksliniecisko ieceri.Ekranizējot populāro romānu, filmas radītāji – operators inscenētājs Gvido Skulte un mākslinieks inscenētājs Andris Merkmanis – uz ekrāna atveidojuši raksturīgas trīsdesmito gadu iezīmes.
Gunāra Cilinska jaunā filma turpina viņa kinematogrāfiskos cilvēka garīgās dzīves pētījumus. Filmā “Agrā rūsa” viņš cenšas parādīt, cik dārga cena cilvēkam jāmaksā par kompromisu ar paša sirdsapziņu. Elzas traģiskais liktenis ir nežēlīga patiesība par dzīvi buržuāziskajā sabiedrībā, kur galvenā cilvēka vērtības mēraukla ir nauda.”
Pagaidām nepietiekami
“Pilsētas Izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieka K.Šubes vadībā notika pilsētas žūpības apkarošanas komisijas sēde. Pārskatu par Lokomotīvju depo žūpības apkarošanas komisijas darbu sniedza E.Fiļjašenko. Viņš norādīja, ka ir veikts zināms darbs, proti, nolasītas lekcijas un noturētas pārrunas kopskaitā 59. Ļaunprātīgajiem alkohola lietotājiem neizmaksā prēmijas un tos izslēdz no sociālistiskās sacensības, ievieto par viņiem rakstus vietējos satīriskajos izdevumos, pārceļ atvaļinājumus uz neizdevīgāku laiku.
Par tādas pat komisijas darbu Gāzes saimniecības montāžas un ekspluatācijas kantorī ziņoja komisijas priekšsēdētājs V.Mihailovs. Viņš norādīja, ka pēdējā laikā ar alkohola lietošanu saistīto darba disciplīnas pārkāpumu skaits ir samazinājies. Tomēr ne vienmēr vajadzīgo atturības paraugu ir rādījuši vidējā posma speciālisti. Nereti vājāka rakstura ļaudis no šī kolektīva kļūst par upuri negatīvajām uzcienāšanas tradīcijām klientu dzīvokļos.
Turklāt jāatzīst, ka komisija savu darbu uzsākusi pavisam nesen.
Komisija atzina, ka pārbaudītajos uzņēmumos žūpības un alkoholisma apkarošanu veic nepietiekami, tāpēc gada beigās padarīto vērtēs vēlreiz.
Sēdē noklausījās medicīniskās atskurbtuves priekšnieka milicijas leitnanta V.Purmaleta ziņojumu par cīņu pret alkoholismu un žūpību pilsētā aizvadītajā gadā.
Sēdē apstiprināja darba plānu pirmajam ceturksnim.”
