Pirms 40 gadiem
1980. gada 13. februārī
Vēl daudz darāmā
“Uzlabota pilsētas ūdensvada un uzņēmumu ūdensvada ekspluatācija. Ritmiskāk darbojas eksperimentālā ūdens attīrīšanas iekārta Teteles ūdens ņemšanas vietā. 1979. gada beigās nodota ekspluatācijā attīrīšanas ietaišu otrā kārta. Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldē noorganizēta laboratorija, kas kontrolē notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijā. 6. autokombināts veic notekūdeņu attīrīšanas iekārtu celtniecību, tajās iekļaujot arī transporta līdzekļu automatizētu mazgāšanu,” tuvojoties Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Jelgavas nodaļas konferencei, vēsta laikraksts.
“Apmierinoši strādā maizes kombināta bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Ar sanitāro dienestu saskaņota situācijas shēma par papildu attīrīšanas iekārtām ražošanas apvienības “Kosmoss” 5. filiālē. Te, izmantojot fizikāli ķīmisku attīrīšanas metodi, sākta sabrukušā kolektora atjaunošana.
Taču ir vēl daudz problēmu, kas kavē sanitārā stāvokļa uzlabošanu pilsētā.
Kvalitāte dzeramajam ūdenim, ko saņem iedzīvotāji, bieži neatbilst prasībām. Taču ūdens attīrīšanas stacijas celtniecība vēl nav uzsākta.Pilsētas ūdenskrātuvēs diennaktī ieplūst
50 000 m2 neattīrītu notekūdeņu. Galvenie Lielupes baseina piesārņotāji pilsētas robežās ir cukurfabrika, ražošanas apvienības “Kosmoss” 5. filiāle, “Latvijas lini”, gaļas kombināts, būvmateriālu un konstrukciju rūpnīca.”
Vecajiem cilvēkiem palīdzēs
“– Mūsu kolhozā piemājas zemi apstrādājam bez atlīdzības. Bet sakarā ar to, ka saimniecībai nav piemērotas tehnikas šo darbu veikšanai, rodas zināmas nekārtības. Katrs kolhoznieks grib savu piemājas zemi apstrādāt pirmais, tāpēc pats griežas pie traktorista un maksā viņam, cik prasa.
.. Pieņemts lēmums – uzdot iecirkņa priekšniecei V.Kalniņai pavasara darbu laikā ieviest stingru uzskaiti piemājas zemju apstrādāšanā un raudzīties, lai tā notiktu saskaņā ar grafiku,” kolhoza “Vienība” darba veterāna Friča Riekstiņa sāpi, ka saimniecībā nepalīdzot vecajiem cilvēkiem apstrādāt zemi, komentē saimniecības partijas pirmorganizācijas sekretāre Zenta Broliša.
Dzīvības vārdā
“Dažas rindas no ieraksta kādā dzemdību norises vēsturē: “… Pulksten divi naktī. Dzemdētājas veselības stāvoklis kļūst draudošs.” Jaundzimušo palātā ar skaļiem kliedzieniem par savu ierašanos pasaulē vēstīja mazulis. Tepat līdzās operāciju zālē mazā cilvēka 22 gadus vecā māmiņa, vēl neapjautusi sava stāvokļa dziļo traģismu, kļuva aizvien nespēcīgāka.
Kas tad bija atgadījies? Dažas minūtes pēc dzemdībām jaunajai sievietei sākās reti sastopama, taču ārkārtēji bīstama asiņošana. Dažu organismā notikušo bioķīmisko izmaiņu dēļ asinis bija zaudējušas savu dabisko īpašību – spēju sarecēt.
Šādā gadījumā apturēt asiņošanu parastām, daudzkārt pārbaudītām metodēm nav iespējams. Pat konservēto asiņu pārliešana nelīdz. Tāpēc dzemdētāju varēja glābt tikai tās pašas grupas tiešā asins pārliešana. No donora vēnas tieši viņas vēnā.
Donori, kuriem bija attiecīgā asins grupa, tika pamodināti no miega un atvesti uz slimnīcu.
Paies gadi, mazulis izaugs un droši vien nekad neuzzinās to cilvēku vārdus, kuri viņam dāvāja laimi izjust mātes glāstus un mīlestību.
Jaunajai sievietei toreiz dzīvību glāba donori – pilsētas poliklīnikas ārsts Andris Pūpols, centrālās slimnīcas darbinieces Brigita Jančukoviča un Olga Geikina, ražošanas apvienības “Latvijas lini” strādnieces Nadežda Osipova un Larisa Okučeva, kā arī RAF strādnieki Viktors Koževņikovs un Aleksandrs Červjakovs.”
