Pirms 40 gadiem
1980. gada 2. aprīlī
Veselības sardzē
“Aizvadītās nedēļas nogalē notika pilsētas un rajona medicīnas darbinieku aktīva sanāksme. (..) pārskata periodā liela uzmanība veltīta mediķu idejiski politiskā redzesloka paplašināšanai, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanai. Piemēram, pēdējos trīs gados 72 procenti ārstu mācījušies dažādos kvalifikācijas celšanas kursos mūsu republikā un citās vietās. Apgūtas un ieviestas 163 jaunas diagnostikas un ārstniecības metodes. Liels darbs tiek veikts jauno mediķu vidū, 96 ārstiem uzticēts godpilnais darbaudzinātāju pienākums. (..)
Lielas grūtības kadru saglabāšanā, īpaši medicīnas māsu un feldšeru, rada tas, ka Jelgavā nav labiekārtotas kopmītnes. (..) Vairākos pilsētas uzņēmumos telpas nebija sagatavotas darbam ziemas apstākļos. Tāpēc gaļas kombinātā, “Latvijas keramikā”, autobusu parkā, kā arī padomju saimniecībā “Jelgava” liels skaits strādātāju slimoja ar saaukstēšanās slimībām. Virknē uzņēmumu arodkomitejas un medicīnas darbinieki, kas tos apkalpo, nerūpējas par diētisko uzturu kuņģa slimniekiem. (..)
Elejas slimnīcas galvenais ārsts J.Vērzemnieks uzsvēra, ka jau šogad uzsāks jaunas poliklīnikas celtniecību Elejā. Viņš runāja arī par profilaktisko darbu rajonā. Lielas grūtības rodas ar veco cilvēku atvešanu uz fluorogrāfiskajām apskatēm. Ir tādi saimniecību vadītāji, kuri nepalīdz ar transportu. (..)
Noslēgumā runāja Latvijas PSR veselības aizsardzības ministra vietnieks G.Orleāns. (..) galvenokārt ministra vietnieks pievērsās nepadarītajam. Piemēram, vairākās slimnīcu nodaļās pērn neracionāli izmantotas vietas. Tai pašā laikā desmitiem slimnieku ar plaušu karsoni un kuņģa čūlu ārstējušies mājās. Pilsētas uzņēmumos pietiekami nerūpējas par strādātājiem, kuri slimo ar hroniskām kuņģa un citām slimībām. (..) Mazaktīvas ir sieviešu padomes rajona saimniecībās, tās pavisam izlaidušas no redzesloka jautājumu par jaundzimušo pareizu kopšanu un barošanu.”
Zinātnieku darba vērtējums
“Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā darbu beigusi gadskārtējā, nu jau pēc skaita 35. zinātniski praktiskā konference. (..) Ar lielu politisko pacēlumu darbs noritēja sabiedrisko zinātņu sekcijās, kur tika aplūkoti vairāki svarīgi V.I.Ļeņina teorētiskā mantojuma aspekti saiknē ar šodienas sabiedriski politisko dzīvi.
(..) Lielu interesi izraisa darbs sekcijā, kur tiek risinātas Jelgavas un Dobeles rajonu lauksaimnieciskās ražošanas specializācijas, koncentrācijas un starpsaimniecību kooperācijas problēmas. Šīs sekcijas darbu vadīja profesors Ervīds Grinovskis.
– Iepriekšējos gados vairāk risinājām teorētiskas problēmas, runājām par iecerēm, bet tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze. Lai izvairītos no kļūdām, pētām citos rajonos uzkrāto pieredzi, – stāsta profesors.
– Konferences darbā pieaicinājām ari saimniecību vadītājus. (..) Jelgavas rajona kolhoza “Sarkanā zvaigzne” priekšsēdētājs Rihards Āboliņš runāja par saimniecību lielumiem un vadību. Tika uzsvērta doma, ka saimniecības lielums industrializācijas apstākļos aizvien vairāk jāvērtē nevis pēc zemes platības, bet gan pēc saražotās produkcijas daudzuma. (..)
Pirmo reizi konferencē bija izveidota un darbojās lauksaimniecības zinātniski tehniskās informācijas un patentu sekcija, bet atklātā lauka dārzeņkopības aktuālus jautājumus apsprieda uz vietas padomju saimniecībā “Jelgava”, kur piedalījās daudz praktiķu. Radās vairākas konkrētas ieceres saimniecības speciālistu un akadēmijas zinātnieku tālākai sadarbībai. Atzinīgi tika novērtēti lopkopības fermu mehanizācijas un elektrifikācijas sekcijā nolasītie ziņojumi par siltumenerģijas patēriņu un ekonomiju lopkopības kompleksos.”
“Fokusa” filmas finiša taisnē
“Divas dienas Jaunpils pils bija nodota kinoamatieru rīcībā. Zonas saimnieki tukumnieki uzņēma Saldus, Dobeles, Jūrmalas un Jelgavas kinoamatierus. (..)
Tāpat kā iepriekšējos gadus Tautas kinostudija “Fokuss” saņēma balvu par labāko programmu. Nopietnu konkurenci jelgavniekiem izrādīja Dobeles Tautas kinostudijas “Sprīdītis” autoru veidotās filmas. Sevišķi tas sakāms par Leona Liepas multiplikācijas filmām.
Uz republikas kinoamatieru 22. skates noslēguma otro grupu Daugavpilī izvirzītas trīs jelgavnieku filmas: “Staltums nezūd” (autori Inta un Jānis Jansoni), “Par ūdeni” (V.Burmistrs, E.Eglijs, M.Klēbahs, V.Berlands un A.Skuja) un filma “Draudzības vārdā” (E.Spičs, E.Eglijs, V.Berlands).
To 11 filmu vidū, kuras žūrija izvirzīja uz pirmās grupas noslēgumu Rīgā, ir arī četras mūsu studijas autoru – Jura Bundžas, Edvīna Feldmaņa un Modra Klēbaha filmas “Medus vācēji”, “Cilvēkam vajag suni”, “Katram sava dzīves formula” un “Līdz Āzijas centram”.”
