Pirms 40 gadiem
1980. gada 16. aprīlī
Jāsasniedz vairāk
“Vissavienības Meliorācijas un ūdenssaimniecības polimēru zinātniskās pētniecības institūtā notika partijas un komjauniešu sapulce «Dzīvot, strādāt un cīnīties ļeņiniski, komunistiski!”. (..)
Ziņotāji un tie, kas runāja debatēs, atzīmēja, ka institūta darbinieki, tāpat kā visa padomju tauta, PSKP CK lēmuma «Par Vladimira Iljjča Ļeņina 110. dzimšanas dienu» iedvesmoti, organizēti, radošā noskaņā uzsākuši desmitās piecgades noslēguma gadu. Institūta kolektīvs cenšas godam, ar jauniem darba sasniegumiem sagaidīt V.I.Ļeņina jubileju un 40. gadskārtu kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā, sekmīgi izpildīt desmitās piecgades uzdevumus.
Aizvadītajos gados jau radīta zināma bāze. Piemēram, pagājušajā gadā četri institūta izstrādājumi iekļauti nozares jaunās tehnikas un tehnoloģijas ieviešanas plānā, divi izstrādājumi – republikāniskajā plānā. Pildot PSKP CK 1978. gada jūlija Plēnuma lēmumus, institūts kopā ar Latvijas PSR Lauksaimniecības ministriju īsteno pasākumu plānu, kura ieviešana dos 385600 rubļu ekonomisko efektu. Ekonomiskais efekts 2,2 miljonu rubļu apmērā gūts arī, ieviešot zinātniski pētniecisko darbu rezultātus. Institūts piedalījās piecās lielās izstādēs, tai skaitā starptautiskajās «Ūdenssaimniecības celtniecība Padomju Savienībā» Ulanbatorā un «Polimēri tautas saimniecībā» Sofijā. Veikts zinātniskās pētniecības darbs ar septiņiem aizsargfiltru materiālu veidiem slēgtajai drenāžai.”
Sacentīsies jaunās šuvējas
“Mākslinieciskās galantērijas fabrikas «Lielupe» komjaunieši un jaunieši neatpaliek no gadu gaitā pieredzējušiem strādniekiem. (..)
– Komunistiskās talkas dienā esam nolēmuši sarīkot jauno šuvēju sacensības, pastāstīja fabrikas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Aleksandrs Babuls. – No katra ceha piedalīsies divas labākās šuvējas. Galvenais kritērijs būs veiklība. Būs noteikts laiks, kurā zināma operācija jāveic, protams, nodrošinot augstu kvalitāti. Turklāt sacensības dalībnieces, tāpat kā visi kolektīva ļaudis, pildīs arī dienas uzdevumu. Darbs noritēs divās maiņās kā arvien. Centīsimies sasniegt visaugstāko darba ražīgumu,” rubrikā “19. aprīlī – komunistiskā sestdienas talka” informē laikraksts.
Tiesiskie pasākumi kadru stabilizācijai
“Mūsdienu ražošanas apstākļos arvien lielāku nozīmi iegūst ne vien katra darba laika minūte un stingra darba disciplīna, bet arī vispārēja stabilu kadru izveidošana. (..)
Lai gan aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās ir pilsoņa tiesība, tomēr, kā katru tiesību mūsu valstī, tā arī šo tiesību vajag izmantot godprātīgi. Nedibināta darba vietas pamešana, staigāšana no viena darba otrā un atkal tālāk nav godprātīga rīcība. Pret tādu vēršas (..) izstrādātā likumdošana, paredzot sankciju – nepārtrauktā darba stāža pārtraukšanu, ja tajā pašā kalendārā gadā otro reizi aiziet no darba pēc paša vēlēšanās un bez svarīgiem iemesliem. Par svarīgiem iemesliem jāuzskata slimība, darba nedošana iegūtajā specialitātē un tamlīdzīgi. Tādējādi jaunajā darba vietā darbiniekam sāksies nepārtrauktais darba stāžs no nulpunkta un līdz ar to samazināsies darba nespējas pabalsta apmērs.
(..) Kadru noturību veicinās arī piemaksas palielināšana vecuma pensijai par nepārtraukto darba stāžu vienā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā. Noteikta piemaksa pie vecuma pensijas par nepārtraukto darba stāžu darbiniekiem, kuri vismaz 25 gadus šā stāža, bet sievietes, kam ir bērni, vismaz 20 gadu nostrādājuši vienā organizācijā, ja turklāt viņiem vienlaikus ir tiesības uz piemaksu pensijai par ilgu kopējo darba stāžu (vīriešiem 35, sievietēm 30 gadi).
Piemaksas apmērus noteiks no 10 līdz 20 procentiem vecuma pensijas apmēra. Pastāvot šiem priekšnoteikumiem, piemaksu līdz 10 procentiem no pensijas aprēķinās arī virs pensijas maksimālā apmēra.
Stimulējot darba turpināšanu vienā un tajā pašā uzņēmumā, vienpadsmitajā piecgadē paredzēts papildatvaļinājums par nepārtraukto darba stāžu strādniekiem un kalpotājiem, kas gadā saņem 15 darba dienas ilgu atvaļinājumu. (..)
Papildu atvaļinājums pienākas par nepārtrauktā darba pirmajiem trim gadiem – viena diena, par katriem nākamajiem diviem gadiem – viena diena, taču ne vairāk par trim dienām kopā.
(..) Tomēr tiem darbiniekiem, kas kavējuši darbu bez attaisnojošiem iemesliem (piemēram, ieradušies darbā iereibuši), var tajā gadā šo atvaļinājumu par nepārtraukto darba stāžu nepiešķirt nemaz vai arī samazināt dienu skaitu.”
