Pirms 40 gadiem
1980. gada 30. aprīlī
Izmantojot konstitucionālās tiesības
“Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā notika kolektīva pārstāvju konference, kuras darba kartībā bija tautas kontrolieru pārskats un vēlēšanas.
Runātāji atzīmēja, ka, izmantojot kontroles tiesības – vienu no svarīgākajām priekšrocībām, ko sociālisms nodrošinājis darbaļaudīm, rūpnīcas tautas kontrolieri pārskata periodā veikuši ievērojamu darbu, lai sniegtu palīdzību rūpnīcai administratīvi saimnieciskās darbības uzlabošanā.
(..) Pēc tautas kontrolieru signāla, piemēram, dārgs tehniskais aprīkojums no pagalma tika pārvietots atbilstošās telpās. Tehniskā aprīkojuma glabāšana tagad atbilst pastāvošajām prasībām.
(..) Agrāk rūpnīcā bieži vien pieļāva elektroenerģijas pārtēriņu. Pateicoties tautas kontrolieru un galvenā mehāniķa nodaļas darbinieku pūlēm, izdevās samazināt elektroenerģijas patēriņu, un ļeņiniskajā sestdienas talkā uzņēmums varēja strādāt ar ietaupīto elektroenerģiju.Transporta ceha tautas kontroles grupa panāca vagonu dīkstāves novēršanu kravas operācijās. Tā rezultātā rūpnīcai vairs nav jāmaksā soda naudas par vagonu dīkstāvi.
Taču joprojām zema ir darba laika izmantošanas pārbaužu rezultativitāte, cehu vadītāji šim jautājumam pagaidām veltī nepietiekamu uzmanību. Tautas kontroles centrālās grupas jaunajam sastāvam jāsāk izšķiroša cīņa par darba disciplīnas nostiprināšanu un darba laika zudumu novēršanu.”
Pie kuras fermas puķes zied?
“Nav šaubu, ka arvien vairāk cilvēki par galveno uzskata nevis darba atalgojumu, bet apstākļus, kādos jāstrādā. Darbavietās labiekārtošanai, estētiskajām prasībām vairs nav otršķirīga nozīme. (..)
Neglītumu redz visi
Kolhoza “Komunisma ceļš” Spīdolu fermas govju un teļu kūtis atrodas netālu no iztaisnotās Elejas upītes. Ferma ir pakalnā, bet lejup brīvs ceļš pavērts visādiem neattīrītiem notekūdeņiem. (..) Kolhoza galvenā zootehniķe (..) stāsta, ka pie fermas kūtsmēslu uzkrājumu neesot. Kā ar transportieri no kūts ārā, tā traktoru piekabēs iekšā un uz lauka prom. Tā jau tiešām notiek. Taču tikai dažus soļus no ēkas brūno puspurvaiņa slīkšņa un blakus tai kopā ar sakaltušiem egļu zariem sagrūstas mēslu kaudzes. Kā gan tagad zarus atlasīs, lai tie nemētātos pa tīrumiem?
Pie teļu kūts pat ar gumijas zābakiem nevar piebrist. Tur apkārtne vēl bēdīgāka. Lejpusē netīrs dīķis un mēslu klājiens. Kaut kur kāds nīkulis kociņš. (..)
Kas gādās, lai būtu labāk?
Sovhoza “Vircava” Mitulu jaunlopu fermas ceļmalā un apkārtnē mētājas dažādi dzelzs lūžņi un braucamrīku paliekas, dziļajām dubļu vannām mūsu “bobiks” tikai ar pūlēm tiek cauri. Visapkārt nenovadītais ūdens un virca izveidojušas mazus purviņus. Dziļi peļķē pussabrukušā būdā esot artēziskā urbuma atvere… (..) Otrā pusē kādreiz bijis skaists liepu puduris ap mājām. Tagad šķiet, ka kokiem pāri gājusi šķembu krusa – tik izbojāti un panīkuši tie izskatās. Vai uz šo fermu kopt lopus sūta nosodītos, vai arī varbūt te strādā tik lieli sava darba entuziasti, ka apkārtējie neciešamie apstākļi viņus nemaz nespēj ietekmēt?
Galvenā zootehniķe (..) tikai nevarībā noplāta rokas: “Ko es varu panākt, ja saimniecības vadītāji neliekas ne zinis. It kā man vienai pašai tie uzlabojumi būtu vajadzīgi.” Vēl piebilst gan, ka citur tik slikti neesot, aizvedīšot parādīt labāku fermu. Braucam, un tikai pa automašīnas logu paspējam ievērot, ka pašā saimniecības centrā Oglaines fermā nemaz neizskatās daudz labāk. Visur ūdens lāmas, vecas būdas, nekas nav darīts teritorijas apzaļumošanai.
Jaunajā Ķirku fermā, kur vietas 400 govīm, varētu būt visi apstākļi, lai te lopkopji staigātu sausām kājām un priecātos par glītiem apstādījumiem. Bet kas to deva!
Laikam jau bijis domāts iekārtot atpūtas un pastaigu laukumu, taču iznācis čiks. Celiņa plātnītes saliktas šķībi greizi un dadžos ieaugušas. Kociņu neredz nevienu, toties izmētātus lūžņus gan.
Ir vai nav problēmas?
Kolhozā “Rosme” starpkolhozu celtniecības organizācija Lībiešu kompleksā vēl steidz pabeigt divas kūtis. Augustā tās plāno nodot ekspluatācijā. Tad šajā kompleksā vienkopus tiks izvietotas visas 6000 saimniecības nobarojamās cūkas. Tas viss būtu labi. Bet kur paliks notekūdeņi? To pateikt īsti neņemas arī saimniecības galvenais zootehniķis (..). Vaļējais grāvis tiks aizbērts, bet slēgtajā drenāžā neattīrītus ūdeņus iepludināt nedrīkst. Vai satekakas un to regulāra izsmelšana būtu vienīgais un pareizais risinājums tik lielam cūkgaļas ražošanas uzņēmumam?
Šajā fermā tā ir problēma. Toties vecajā jaunlopu kūtī aiz saimniecības kantora ēkas problēmas vairs nav. Tur virca tumšā straumītē no kalna lejā ietek taisni Sesavas upītē. Tagad visu skati pievērsti jaunajai elegantajai siltumnīcai bijušajā ābeļdārzā. Kas vairs ievēros mēslu kaudzēm un gruvešiem apaugušo veco graustu, kam dienas it kā būtu skaitītas. Bet cilvēki taču tur vēl strādā. Rodas gan šaubas, vai arī šajā saimniecībā par cilvēkiem tā īsti rūpējas, ja jau pāris metru no Goda plāksnes mēslaines ir cik uziet.
Toties glaunajā siltumnīcā smaržošot neļķes…”
