Pirms 40 gadiem
1980. gada 7. maijā
Sējas tempi neapmierina. Kāpēc?
“Līdz 30. aprīlim rajona saimniecībās vasarāji bija iesēti 4636 hektāros jeb 14 procentos platību, tanī skaitā graudaugi 4547 hektāros jeb 20 procentos. (..) Maijs sākās ar labu apņemšanos krietni pastrādāt arī svētku dienās. Kā īstenojusies šī iecere? Vispirms jāpiebilst, ka laika apstākļi nelutināja zemkopjus: jau 30. aprīlis bija vēss un lietains, tāds pat laiks bija arī pirmajā un daļēji arī otrajā svētku dienā. Labvēlīgāks lauku darbiem izrādījās 3. maijs, taču 4. maijā jau atkal bija nokrišņi, kas naktī pārvērtās sniegā…
Un tomēr, kur vien bija iespējams, strādāja – kliedēja kūtsmēslus, sēja minerālo mēslojumu gan vasarājiem, gan ziemājiem, piesēja vai pārsēja ziemājus, gatavoja augsni sējai, bet galvenais – turpinājās sējas darbi. (..) Visstraujākie darbu tempi svētku dienās bija kolhozā “Padomju jaunatne”, kur apsētās vasarāju platības palielinājās par 45 procentiem, kolhozā “Rosme” par 29 procentiem, sovhozos “Vircava” un “Dzirnieki” par 21 līdz 23 procentiem (..). Šajās saimniecībās darba tempus noteica gan priekšzīmīga darbu organizācija, gan daudzmaz normālie laika apstākļi. Diemžēl atsevišķās saimniecībās (Zaļenieku sovhoztehnikumā, sovhozā “Lielupe” un vēl dažās) paveikts maz – apsētās platības palielinājušās tikai par dažiem procentiem. Protams, katrā saimniecībā ir savas īpatnības augsnes struktūrā, meliorācijas apstākļos. Šķiet, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc netika sasniegts vēlamais rezultāts.”
Padomju preses diena
“Notika Preses dienai veltīta sanāksme un sienas avīžu skate. Tajā piedalījās žurnālisti, laikraksta “Darba Uzvara” sabiedriskie korespondenti, preses izplatītāji, sienas avīžu redaktori. (..)
Preses dienā pēc tradīcijas vērtēja pilsētas un rajona organizāciju, uzņēmumu, iestāžu sienas presi. Par labāko atzina būvmateriālu un konstrukciju rūpnīcas avīzi “Za kommuņističeskij trud”. Divas otrās vietas dala ražošanas apvienības “Latvijas lini” avīze “Tekstiļščica” un autobusu parka “Za ruļom”. Trešajā vietā ierindojās Dienvidu elektrotīklu avīze “Gaisma”. Veicināšanas balvu saņēma LLA mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” preses biļetens “Mūsu soļi”.”
Pāri okeāniem un kontinentiem
“Lai veiktu ceļojumu pāri okeāniem un kontinentiem, lidostas “Rīga” navigācijas un sakaru dienesta radioinženierim Sergejam Gohbergam nav jāatstāj savs dzīvoklis Jelgavā. Viņa radiostacijas signālus labi pazīst daudzi īsviļņu radioamatieri visā pasaulē. Viņš noraidījis ēterā 22700 radiosakaru seansu. Meistarkandidāts radiosportā, Latvijas PSR radiosporta federācijas biedrs Sergejs Gohbergs izcīnījis ap 100 dažādu valstu diplomu visos kontinentos. Paša rokām darinātā radiostacija darbojas 10 līdz 80 metru diapazonā, nodrošinot drošus sakarus. Mēs sastapām radioamatieri darbā. Viņš ar īsviļņu radiostaciju uzturēja radiosakarus ar Antarktīdu un Austrāliju. Notika īsviļņu radioraidītāju stunda pie “apaļā galda”. Ēterā skanēja Morzes skaņas, sarunas pa radiotelefonu, trokšņi… Jābūt pieredzējušam operatoram, lai šajā skaņu kakofonijā uztvertu vajadzīgo vilni. Nodarbojoties ar radiosportu, Sergejam Gohbergam izdevās nodibināt sakarus ar Klusā okeāna salām Norfolku un Palmiru, ar Singapūru un Maltu, ar Franča Jozefa zemi. Radiostacijas žurnālā ierakstīts radio apmaiņas seanss ar neitrālo zonu starp Irakas, Sauda Arābijas un Kuveitas robežām. Viņam vienīgajam no Latvijas radioamatieriem 1978. gada 11. februārī izdevās nodibināt sakarus ar Tūra Heijerdāla ekspedīcijas radistu Normanu Beikeru. (..) Radiosakaru seansi notikuši arī ar Novolazarevskas staciju Antarktīdā un ar dreifējošo polāro staciju Arktikā “Severnij Poļus-19”.”
1. maija ielu stafete
“Kā vienmēr, tūlīt pēc svētku demonstrācijas pilsētas ielas tika nodotas sportistu rīcībā. Risinājās ielu stafetes skrējieni. Šogad iepriecināja kuplais dalībnieku skaits un sacensību labā organizācija. Astoņgadīgo skolu grupā startēja astoņas komandas. 2. vidusskola piedalījās ar divām komandām. Specializētā vieglatlētikas klase startēja kā skolas otrā komanda. Par uzvarētājiem kļuva 4. vidusskolas pārstāvji, otrajā vietā 3. vidusskola, bet trešajā – 5. vidusskola. Arī vidusskolu grupā labākie bija 4. vidusskolas skrējēji. Otrajā vietā ierindojās 1. vidusskola, bet trešajā – 5. vidusskola. Starp LLA fakultātēm uzvarēja Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes pārstāvji. Otrajā vietā Hidromeliorācijas fakultāte, trešajā – Veterinārā fakultāte. Darba vietu grupā uzvarēja cukurfabrikas kolektīvs, otrajā vietā – 45. PPTCV, bet trešajā – “Latvijas linu” sportisti. Patīkami atzīmēt, ka šogad darba vietu grupā par uzvaru cīnījās 10 komandas. Līdz ar ielu stafeti ir dots starts vasaras sezonai vieglatlētikā. Gaidīsim labus rezultātus olimpiskajā gadā.”
