Pirms 40 gadiem
1980. gada 11. jūnijā
Dziesma skan par slavu darbam
“Kad beidzās garu garais svētku koncerts Elejas parkā, viesi (..) kā vienā mutē tencināja svētku organizatorus, mākslinieciskos vadītājus un dalībniekus par lieliski izdevušamies Dziesmu un darba svētkiem.
Paši svētku vadītāji – vislielākā slodze bija jāiznes Arnim Porukam, Vilim Ozolam, Lūcijai Pinterei, Intai Grausai, Pēterim Rudzītim un Guntim Krūmiņam – gan tik augstās domās par paveikto nebija. Katrs tīri paškritiski analizēja to, kas izdevies, un arī to, kur līdz labāka rezultāta sasniegšanai pietrūcis gan kopējo mēģinājumu, gan dažbrīd dalībnieku pašatdeves vai tīri tehniskas dabas komponentu.
(..) Skatītāju pārtūkstošiem, no tuvienes un tālienes sabraukušajiem, plūda pretī daudzbalsīgā Imanta Kalniņa “Dziesma Dzimtenei”, Jāņa Ozoliņa “Pionieru dziesma”, Alfrēda Kalniņa “Šurp, brāļi!” un daudzas citas, ko dziedāja jauktie, skolēnu un vīru kori. (..)
Dejas savu kulmināciju sasniedza U.Žagatas un R.Paula “Zvejnieku svētkos”.(..) Bet visa koncerta kulminācija – pats noslēgums. R.Paula un J.Petera “Manai Dzimtenei” dziedāja visi kori, spēlēja pūtēju orķestri un deju rakstus šīs svinīgās melodijas pavadījumā zīmēja labākie rajona deju kolektīvi.
Svētki bija veltījums dižā Ļeņina jubilejai un 40. gadskārtai, kopš Latvijā atjaunota padomju vara. (..) Šī tēma izvijās cauri visai plašajai programmai un sevišķu akcentējumu ieguva brīdī, kad LKP rajona komitejas Ļeņina jubilejas Goda rakstus pasniedza rajona koru virsdiriģentam Arnim Porukam un Platones ciema 1. bibliotēkas vadītājai čaklajai koristei Ainai Strodei, kad balvas saņēma V.I.Ļeņina 110. dzimšanas dienai veltītās konkursskates “Mēs – Ļeņina ideju īstenotāji” uzvarētāji – Zaļenieku, Lielplatones un Līvbērzes ciemi.”
Uz starptautiskajiem gadatirgiem
“Sieviešu naktskrekli, guļammaisi, pārklāji un citi izstrādājumi, ko ražo mākslinieciskās galantērijas fabrika “Lielupe”, tiks demonstrēti PSRS vieglās rūpniecības ekspozīcijā starptautiskajā gadatirgū Bulgārijas pilsētā Plovdivā.(..) Šogad fabrika “Lielupe” sāk plaši iziet starptautiskajā tirgū. Pašlaik uzņēmuma šūšanas izstrādājumus demonstrē arī Salonikos (Grieķijā). Vēl vienu galantērijas izstrādājumu kolekciju gatavo nosūtīšanai uz Toronto (Kanādā).
Piedaloties šādās starptautiskajās skatēs, jelgavnieki ne tikai piedāvā savu produkciju pasaules tirgum, bet arī nodibina lietišķus kontaktus ar ārzemju firmām. Pēc Maskavā notikušās izstādes «Sadzīve un mode» tika noslēgts līgums ar Austrijas firmu “Roner” par izšūtu aplikāciju piegādi naktskreklu un gultas veļas darināšanai. Bet franču un holandiešu firmas pieņēmušas pasūtījumus mežģīņu izgatavošanai.”
Mehanizatoru dinastijas sākums
“Par izciliem panākumiem lauksaimniecības attīstībā labības, kartupeļu, cukurbiešu, gaļas, piena un citu lauksaimniecības produktu ražošanā un par zinātnes sasniegumu un pirmrindnieku pieredzes ieviešanu ražošanā piešķirt Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu, pasniedzot Ļeņina ordeni un zelta medaļu “Sirpis un āmurs”, Ādolfam Možeiko – Jelgavas rajona Elejas MTS traktoru brigādes brigadierim. (..)
Tā pirms daudziem gadiem tika novērtēts Lielplatones ciema iedzīvotāja Ādolfa Možeiko veikums sabiedrības labā. Toreiz laikraksts rakstīja, ka jau astoto gadu Ādolfs Možeiko vada Elejas MTS traktoru brigādi kolhozā “Zelta druva”, kura gada plānu izpildījusi par 14 procentiem, un tieši par to arī brigadierim piešķirts augstais apbalvojums. Pats A.Možeiko gan uzskata, ka tas neesot vis viņa, bet gan kolektīva nopelns. (..)
Taču pēc tam raženā darbā nostrādātie vairāk nekā 22 gadi liecina, ka augstais apbalvojums ir bijis nopelnīts jau toreiz.
(..) Pats A.Možeiko ar liekvārdību nenodarbojas. Strādājis un dzīvojis savai ģimenei. Meita Alda apguvusi skaitļošanas mašīnu operatores specialitāti un jau nodibinājusi savu ģimeni. Dēli gājuši tēva pēdās. Jānis trešo gadu mācās Mežotnes 3. LPTV par plaša profila traktoristu mašīnistu. Beigsies prakse tepat dzimtajā saimniecībā, kur viņam uzticēts tāds pat kā tēvam traktors MTZ-50, un Jānis pats sev pelnīs maizi. Otrs dēls Ainārs mācās Saulaines sovhoztehnikuma otrajā kursā.”
Jelgavnieku gleznas Šauļos
“Atzīmējot padomju varas atjaunošanas Latvijā 40. gadadienu, Lietuvā, Šauļu Izstāžu pilī savu darbu izstādi atvēruši Jelgavas mākslinieki. Izstāde ir retrospektīva. Tajā izlases veidā iekļauti 32 labākie mūsu pilsētas gleznotāju darbi, kas glabājas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja fondos. Šauļos izstādīta starptautisko atzinību ieguvusī Lolitas Zikmanes grafika “Ābolu smarža”, pirmo reizi mūsu lietuviešu draugi iepazīstas ar Edvīna Kalnenieka pasteļiem. Jelgavas glezniecību vēl pārstāv Silvijas Meškones, Dzintras un Andreja Zvejnieku, Visvalža Garokalna. Ulda Rogas un citu mākslinieku darbi.”
