Pirms 40 gadiem
1980. gada 18. jūnijā
Pildās skābsiena tvertnes un šķūņi
“Rajona saimniecībās sākusies lopbarības sagāde masveidā. (..) Lauku ļaudis sevišķu uzmanību veltī skābsiena un irdenā siena sagādei. (..)
Tālu priekšā citām saimniecībām aizsteigušies kolhoza “Padomju jaunatne” ļaudis. Viņi līdz 16. jūnijam jau bija nopļāvuši 240 hektāru zālāju – krietni vairāk par pusi plānoto platību. Tvertnēs ieguldīts 500 tonnu skābsiena. Uz ventilatoru šahtām tālākai žāvēšanai novietots 130 tonnu irdenā siena. (..) Čakli lopbarības sagādē strādā arī Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas, LLA mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” un kolhoza “Rosme” ļaudis. Šajās saimniecībās jau nopļauta vairāk nekā trešdaļa ilggadīgo zālāju.”
Ir vai nav vasara “lielā piena” laiks?
“Kad mūsu “gaziks” pavēlā novakarē iegriezās ceļā, kas ved uz kolhoza “Vienība” Vecbērzes lielfermu, savā nodabā zīlējām: kur atradīsim slaucamās govis – kūtī vai kultivētajās ganībās. (..)
Novietnē esam ieradušies brīdī, kad notiek govju vakara reizes slaukšana. Vecbērze – viena no pirmajām lielfermām Jelgavas rajonā. Te pašlaik mitinās 330 govju. Saprotams, ir arī slaukšanas zāle. Pavērojam, kā strādā operatore (..). Viņa savā arodā nav iesācēja. Bet šoreiz mums jābūt lieciniekiem nepiedodamai paviršībai: viena no govīm gandrīz trīs minūtes tiek slaukta “pa tukšo”. Operatore strādā ar sešiem slaukšanas aparātiem. Liekas, ka slodze ir pārāk liela. Paviršībiņa te, paviršībiņa tur. Un tad jau sākas visādas citas nelaimes – vispirms govju saslimšana ar mastītiem. Labi piena lopi jāizbrāķē. Bet ganāmpulka atjaunināšana ir grūts un sarežģīts process. (..)
Govis, kas mitinās Vecbērzes lielfermā, diennaktī ganās tikai deviņas stundas. Vienam lopam nepilni 0,2 hektāri ganību. Gaužām maz. Lai sasniegtu kaut cik vērā ņemamus izslaukumus, nakts stundām lopiem vajadzētu piegādāt zaļbarību. Bet – siles tukšas. (..) Ir arī novietne Grabas. Te mitinās 112 slaucamo govju. Aplokos zelmenis krietni spēcīgāks nekā Vecbērzē. Un arī izslaukumi augstāki. (..) no katras govs dienā iegūstot 10,8 kilogramus piena – par 2,6 kilogramiem vairāk nekā pērn. Vai rezultāti varētu būt vēl labāki? (..) Jālikvidējot senā, iesīkstējusī nevērība ganību atjaunināšanai. Šis darbs lielās platībās neesot veikts pat desmit gadu. Diezin kāpēc novārtā esot pamesta arī nenoēstās zāles appļaušana.
Un vēl viena svarīga lieta: govis jau pulksten 17 sadzenot kūtī, un tās, nesaņemot ne saujas zaļbarības, pie tukšiem barības galdiem stāvot līdz nākošās dienas rīta sestajai stundai.”
Kārtību dabas aizsardzībā
“Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības rajona nodaļas padomes prezidija sēdē apsprieda, kā kolhozos “Draudzība” un “Druva” pilda likumu un partijas un valdības lēmumus par dabas aizsardzību.
(..) Konstatēts, ka abās saimniecībās nav vajadzīgās kārtības dabas aizsardzības noteikumu ievērošanā. Mehānisko darbnīcu un degvielas noliktavu teritorijās augsne piesārņota ar naftas produktiem, atbilstoši noteikumiem nav iekārtotas arī transporta līdzekļu mazgātavas. Šajos kolhozos neievēro arī artēzisko urbumu ekspluatācijas noteikumus: nav sakārtota tehniskā dokumentācija un iekārtotas sanitārās zonas, bet urbumi nav nodrošināti pret pazemes ūdeņu piesārņošanu. Sevišķi slikts stāvoklis artēzisko urbumu ekspluatācijā ir kolhozā “Draudzība”. Šajā saimniecībā nav kārtības arī notekūdeņu novadīšanā. Pirms trim gadiem ekspluatācijā nodotajā liellopu fermā notekūdeņu attīrīšanas iekārta visu laiku ir nekvalitatīvi ekspluatēta, un nu tā vairs nedarbojas.”
Negals ar suņiem
“Pilsētas padomes lēmumā (..) teikts: “Aizliegts izvest suņus bez uzpurņiem un bez saites pilsētas ielās un kopējās un individuālās lietošanas pagalmos, ja tie nav iežogoti ar slēgtu žogu, kas nodrošina suņu neizkļūšanu ārpus žoga, kā arī pastaigās bērnu spēļu un smilšu laukumos,” raksta mums ķirurgs M.Stepanovs. “Bet kas notiek patiesībā? Suņi skraida bariem un pa vienam. Dažkārt īpašnieks iet gabaliņu nopakaļ un, protams, sava mīluļa uzvedību nemaz nevar kontrolēt, jo dzīvniekam nav ne saites, ne uzpurņa. Tāpēc arī notiek nelaimes gadījumi viens pēc otra. Suņi apdraud pastniekus un ārstus. Piemēram, Tērvetes ielā (..) pagalmā seši suņi, daži piesieti, bet vairāki brīvi skraida pa sētu. Poliklīnikas ārsti baidās šeit ierasties mājas vizītēs.
Nesen poliklīnikā pēc palīdzības griezās pilsone (..) no Cenu ciema. Viņu sakodis svešs suns. Cietušās veselības stāvoklis bija smags, tāpēc nācās viņu ievietot slimnīcā. Pilsone V.Ivanova pludmalē rotaļājusies ar svešu suni, tas sakodis viņai seju. Šāda brūce ir īpaši bīstama, tāpēc arī viņa ievietota slimnīcā. Šīs slimnieces potēšana vien valstij izmaksās 60–70 rubļu.”
