Pirms 40 gadiem
1980. gada 6. augustā
Vai strīdā vienmēr dzimst patiesība?
“Kirova kolhoza priekšsēdētāja kabinetā logs atvērts. Taču krietni kuplās ražošanas apspriedes dalībnieki nosvīduši. Spriež par to, vai sākt labības pļauju vai vēl nogaidīt.
– Nav vairs ko gaidīt! – priekšsēdētāja domas ir kategoriskas. Rīt pat izlases veidā sāksim.
Bet citiem ir ko iebilst.
– Vēl viens kombains nav darba kārtībā, – kāds saka.
– Kur nu – viens! Pārskatos tikai viens! – cits dzēlīgi izmet.
– Visas kaltes arī vēl nav sagatavotas, – tā vēl kāds.
– Vēl jau par agru sākt pļauju. Pērn sākām krietni vēlāk. Piedzīsim kaltes ar zaļu labību, ko iesāksim pēc tam? Kombains jau nav sulu spiede. (..)
Labības svērāji vēl nav sameklēti.
– Vajag maksāt, kā pienākas – tad būs!
Šī ražošanas apspriede drīzāk atgādina cīniņu ar priekšsēdētāju par to, lai novilcinātu labības vākšanu, nevis lietišķu sarunu pirms nozīmīga starta. Varbūt tā ir tieksme novelt no sevis atbildību un rūpes? Saimniecības galvenais agronoms (..), lūk, uzskatīja par pareizāku tieši tagad izmantot atvaļinājumu.
Bet kas tad ir paveikts lauku darbos aizvadītajās četrās dienās – piektdien, sestdien, svētdien un arī pirmdien? (..) turpinājusies tikai aršana, bet arī ne visas dienas. Citi lauku darbi pārtraukti, jo liela dala kolhoznieku brauca ekskursijā. Zāles miltu kalte jau piektdien izgājusi no ierindas, un nevarot zināt, kad atkal būšot iespēja darbus turpināt.
(..) Diemžēl ražošanas apspriedē konkrētus priekšlikumus tā arī neizdevās dzirdēt. Ražas dalītās novākšanas metodi, šķiet, te neatzīst.”
“Sports – miera sūtnis”
“Jelgavas mākslinieces Silvijas Meškones darbs “Jaunā Jelgava” iekļauts Vissavienības mākslas izstādes “Sports – miera sūtnis” ekspozīcijā, kura atvērta Centrālajā izstāžu zālē Maskavā.
Izstāde kļuvusi par vienu no olimpisko spēļu kultūras programmas spilgtākajiem notikumiem.
Apmeklētāji šeit var iepazīties ar vairāk nekā tūkstoti gleznu un grafiku, skulptūru un lietišķās mākslas izstrādājumu, kurus te pārstāv vairāk nekā seši simti savienoto republiku mākslas meistaru.
Ekspozīcijā iekļauti arī starptautisko fotogrāfiju un plakātu izstāžu un konkursu darbi, kas veltīti XXII olimpiskajām spēlēm Maskavā.
Izstāde pārliecinoši apliecina, ka fiziskā kultūra kļuvusi par padomju cilvēku ikdienas sastāvdaļu, reproducē mūsu zemes sporta dzīves panorāmu, rāda sporta pasākumu romantisko skaistumu.”
Likums darbībā
“Īstenojot dzīvē PSKP XXV kongresa lēmumus, mūsu valstī veikts liels darbs sociālistiskās likumības nostiprināšanā. Ievērojamu vietu jauno likumu vidū ieņem Likums par PSRS prokuratūru. Likumam ir visuaptverošs raksturs, jo tas īsteno augstāko uzraudzību par precīzu un vienveidīgu likumu izpildīšanu visā mūsu valsts teritorijā. Savukārt prokuratūra realizē uzraudzību par to, kā valsts pārvaldes orgāni, uzņēmumi, iestādes, organizācijas, amatpersonas un pilsoņi izpilda likumus. (..)
Jelgavas starprajonu prokuratūra veic pastāvīgu darbu ar pilsoņu iesniegumiem, priekšlikumiem un sūdzībām. (..)
Samērā daudz sūdzību un iesniegumu skar alimentu ieturēšanas un bērnu uzturēšanas jautājumus. Vairāki ļaunprātīgi nemaksātāji saukti pie kriminālatbildības. Dažos pilsētas uzņēmumos un organizācijās vēl nav izskausts formālisms mātes likumīgo tiesību un interešu aizsargāšanā.
Piemēram, pilsētas tautas tiesa 1979. gada sākumā nosūtīja iestādei, kuru šoreiz nenosauksim, izpildrakstu par alimentu piedziņu no Osipova divu bērnu uzturēšanai. Alimenti netika ieturēti, bet uz prasītājas sūdzību paskaidroja, ka izpildraksts it kā nozaudēts. Martā tautas tiesa iestādei nosūtīja izpildraksta dublikātu, taču atkal bez rezultātiem. Jūnijā, kad sūdzība tika iesūtīta prokuratūrā, noskaidrojās, ka izpildraksts iestādē piesprausts pie alimentu maksātāja personiskās lietas un aizmirsts. Bet šīs paviršības dēļ mazgadīgie bērni desmit mēnešus nesaņēma uztura naudu.”
