Pirms 40 gadiem
1980. gada 30. janvārī
Aug dižozolam blakus jaunaudze
“Aizvadītajā piecgadē Klīves meža izstrādāšanas un mežniecības iecirkņa kolektīvs krietni pastrādājis. Galvenos uzdevumus cirsmas vīri paveica līdz februārim. Pavisam sagatavots 65 000 kubikmetru kokmateriālu – krietni vairāk, nekā bija plānots. Pārsniegts arī kokmateriālu izvešanas plāns. Plānā bija paredzēts sagādāt 1300 kubikmetru malkas, bet meža vīri sagādāja 2000. Veikti arī citi darbi. Patērētāji saņēmuši vairāk nekā 15 000 slotu, sagatavota speciāla priežu malka papīra rūpniecībai. Desmitajā piecgadē veikti nozīmīgi meliorācijas darbi. Tāpēc mežniecībā kļuvis vieglāk un ērtāk strādāt.
Kolektīva vadītājs mežzinis Imants Kerevics ar cieņu un lepnumu runā par saviem ļaudīm, kuri, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, darīja visu, lai plāni un saistības tiktu izpildīti. Šī kolektīva vidū ir krietni vīri, kam gari darba gadi te aizvadīti. (..) Aug blakus dižozolam arī jaunā maiņa.
(..) Kolektīvā ir veselīgs mikroklimats. Viens otra plecu un atbalstu jūt. Bet kopīgā gādības izpratne nāk no vadītāju puses. Dzīvoja tālu no centra, meža ielokā Cielavu ģimene. Sanāca vīri, sabrauca tehnika, apspriedās, salika prātus un spēkus kopā – atveda mājiņu uz centru. Pavisam citos apstākļos nokļuva tās iemītnieki. Tas stimulē darbam. (..)
Klīves mežniecības ļaudis (..) nosprauduši jau vienpadsmitās piecgades pirmā gada uzdevumus. Apņēmušies sagādāt 19 000 kubikmetru kokmateriālu. Tas ir par 6000 kubikmetriem vairāk, nekā sastrādāts šajā gadā. Lai to veiktu, paredzēts darba ražīgumu kāpināt par diviem procentiem. To palīdzēs veikt racionalizatoru radošā doma. Tāpēc paredzēts ieviest vismaz četrus racionalizācijas priekšlikumus. Turpināsies mežu darbu mehanizācija. Tiks izskausts roku darbs, un arī zirgus cirsmās paredzēts mazāk nodarbināt. Mežu darbu mehanizācijas līmenim nākamajā piecgadē jāsasniedz 85 procenti.”
Pulcējas esperantisti
“Kārtējā starprepublikāniskā esperantistu tikšanās šogad notika Pabažos. (..) Uz šo tikšanos bija ieradušies 90 esperantisti no 23 Padomju Savienības pilsētām. Vistālākais ceļš tika mērots no Krasnojarskas.
(..) Visiem salidojuma dalībniekiem ilgi atmiņā paliks pieredzējušā esperantista (..) saturīgais referāts, seminārs par esperanto kustības aktuālajām problēmām (..) un jo sevišķi draudzības vakars ar Rostokas jauniešiem.
Diapozitīvu vakarā neklātienē pabijām esperanto Vispasaules jaunatnes kongresā Raumā (Somija), vēlreiz atgriezāmies Platonē, kur šogad tikās esperantisti dziesminieki, un 22. Vissavienības esperanto jaunatnes nometnē Ivanovā.
Katra dalībnieku grupa centās ar kaut ko interesantu papildināt salidojuma programmu. (..) Jelgavas esperanto klubs “ARDO” noorganizēja konkursu “Ko tu zini par Padomju Latviju?” (..) Esperantista Imanta Geidāna vadībā mūsu viesi iepazinās ar Rīgas ievērojamākajām vietām.
Šāds pasākums ir labs stimuls tālākai esperanto kustības pilnveidošanai un darbībai. (..) šī tikšanās palīdzēja papildināt savas zināšanas esperanto valodā un iegūt jaunus draugus no dažādām mūsu zemes malām.”
Ciešas saiknes izpēte
“Pilsētas 4. pirmsskolas bērnu iestāde ir viena no labākajām bērnu sagatavošanā mācībām skolā. Tāpēc ar audzinātāju (..) vadītajām nodarbībām te sākās jauna veida praktikuma seminārs, ko bērnudārzu vadītājām, skolu direktoriem un mācību pārziņiem bija noorganizējusi pilsētas tautas izglītības nodaļa.
Semināra galvenais uzdevums bija sniegt pieredzi bērnu sagatavošanā mācībām skolā un parādīt, kā bērnudārzā dotās iemaņas palīdz pirmo klašu audzēkņiem apgūt mācību programmu. Pēctecību semināra dalībnieki redzēja 5. vidusskolā matemātikas, lasīšanas, darbmācības un fiziskās audzināšanas stundās sagatavošanas, 1., 2. un 3. klasē, kā arī deju pulciņa nodarbībās. Viss redzētais tika rūpīgi analizēts. Pirmais praktikums apstiprināja tā nepieciešamību šādus seminārus rīkot arī turpmāk.”
Bobslejs Maskavā
“Bobslejs – straujš nobrauciens vadāmās kamaniņās – radās Šveicē pagājušā gadsimta beigās. Pie mums līdz šim šo olimpisko sporta veidu nepiekopa.
Pašlaik 16 sportisti no Maskavas, Ļeņingradas, Rīgas un Alma-Atas sākuši treniņus bobslejā mākslīgā ledus trasē Maskavā. Izstrādāta plaša programma jaunā sporta veida attīstīšanai. Padomju bobslejisti cer debitēt 1981. gadā Eiropas un pasaules čempionātos, bet turpmāk piedalīties arī olimpiādēs.”
