1981. gada 28. janvārī
Saistības izpildīs
“Ar Ļeņina ordeni apbalvotā kolhoza “Nākotne” agara cehs ir palīgražošanas iecirknis. Šeit iegūst vērtīgas izejvielas mūsu zemes pārtikas rūpniecībai. Pašlaik agara izstrādes sezona beigusies. Taču ceha iekārtas dīkā nestāv. Tās pielāgotas salmu tvaicēšanai un bagātināšanai ar melasi.Kolhoza lopkopji apņēmušies PSKP XXVI kongresa gadā vidēji no govs izslaukt 3550 kilogramu piena un pārdot valstij par 287 tonnām piena vairāk nekā pagājušajā gadā. Janvārī vidējais diennakts izslaukums no govs ir 8,8 kilogrami – par 0,8 kilogramiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Tas rāda, ka šī mēneša uzdevums pārdot valstij 335 tonnas piena tiks izpildīts ar uzviju.”
No visas sirds
“(..) pilsētas kultūras namā notika LKP XXIII un PSKP XXVI kongresam veltīts tautas kolektīvu teatralizēts koncertuzvedums “Māksla pieder tautai”.“(..) Visam koncertam cauri vijas Ļeņina doma “Māksla pieder tautai”. Centāmies pēc himniskuma. Vērienīga kopiespaida radīšanai kalpo gan dalībnieku parāde, gan visas zāles – skatuves, eju un balkona – izmantošana. Atsevišķus koncerta posmus kopā saista J.Raiņa, J.Sudrabkalna, J.Vanaga un E.Mieželaiša dzeja, kas skan latviešu un krievu valodā,” par koncertuzvedumu stāsta tā scenārija autore un režisore Lūcija Ņefedova. “Koncertiestudējumā piedalās Tautas koris “Zemgale”, Tautas deju ansamblis “Jaunība” un Tautas kolektīvs pūtēju orķestris «Jelgava». Tautas teātri uzvedumā pārstāv seši aktieri. Koncertā sevi parāda arī bērnu kolektīvi. Kopējais dalībnieku skaits ap diviem simtiem,” koncerta vērienīgumu uzsver režisore.
Nerimtība
“Rīgā jaunajā izstāžu zālē “Latvija”, satiekot Visvaldi Garokalnu un vēl citus Jelgavas māksliniekus, viens otrs viņu kolēģis no galvaspilsētas bija nedaudz izbrīnījies: “Cik tad sen kā Valsts Aizrobežu mākslas muzejā bija skatāma visai plaša jelgavnieku darbu retrospektīva izstāde, un te pēkšņi viņi atkal klāt ar jauniem darbiem!”Zālē, kuras platība ir vairāk nekā 1000 kvadrātmetru, savas jaunākās gleznas, akvareļus, grafikas lapas, skulptūras – pavisam vairāk nekā 260 darbus – izstādījuši republikas dažādu paaudžu vadošie mākslinieki. (..) Jaunā ekspozīcija ir optimistiska, apliecina ikviena mākslinieka augsto pilsoniskuma izjūtu, aktīvu, radošu attieksmi pret laikmetu, sabiedrisko dzīvi. Patīkami, ka šajā republikas mākslai tik svarīgajā notikumā piedalās arī mūsu pilsētas mākslinieki. Turklāt viņu veikums vērtējams kā līdzvērtīgs daudzu jau sen atzinību un slavu iemantojušu mākslinieku darbu klāstā.Lūk, ekspozīcijas daļā, kur vienuviet izstādīti akvareļi, skatāmi arī Visvalža Garokalna trīs darbi no cikla “Latviešu sarkano strēlnieku piemiņai” – “Nāves laukos”, “Kauju starplaikā” un “Cīruļputenī”. Daudzo grafikas lapu vidū uzmanību saista Lolitas Zikmanes krāsaina litogrāfija “Miglains rīts”. Kā allaž pārdomas rosinoši ir divi Edvīna Kalnenieka izstādītie pasteļi no cikla “Gadalaiki”. Līdzās Ritas Valneres veidotajam dzejnieces Ārijas Elksnes portretam labi reprezentējas vēl viens Jelgavas pastelists – Indulis Landauss ar darbu “Klusā daba ar kukurūzas vālīti”. Mārča Stumbra gleznotajā audeklā “Pie Liepājas vecajiem spīkeriem” jūtams cilvēka darbošanās nerimtīgais pulss, ko mākslinieks centies atklāt ar īpašu noskaņu radošiem spilgtu krāsu toņiem. Sev raksturīgā manierē gleznotu figurālu kompozīciju “Dziesma” (veltījums estrādes dziedātājai Allai Pugačovai) izstādījusi bijusī jelgavniece Silvija Meškone.Jelgavas mākslinieku dalību šai pasākumā var uzskatīt par turpinājumu savas organizācijas pirmās desmitgades svinībām. Savukārt viņu jubilejas ekspozīcija pēc Rīgas jau divas nedēļas bijusi skatāma Liepājā, kur notika sirsnīga mākslinieku tikšanās ar Liepājos kolēģiem. Nu šī izstāde (tiesa, ne vairs tik kupla kā Rīgā) aizceļojusi uz Daugavpili.Četri Visvalža Garokalna un trīs Ulda Rogas akvareļi šajās dienās aizsūtīti uz Maskavu, kur PSKP XXVI kongresa priekšvakara atklās kārtējo Vissavienības akvarelistu darbu izstādi. U.Rogam tās ir tik savdabīgi tvertās Padomju Latvijas lauku ainavas, bet V.Garokalns šoreiz pievērsies vēl vienai sev loti tuvai tēmai – zirgiem un jātnieku sportam.”
Ir arī tādi muzeji
“Norvēģijas galvaspilsētā pastāv slēpju muzejs. Muzeja kolekcijā ir slēpes no Norvēģijas, Kanādas un Zviedrijas, to vecums pārsniedz 2500 gadus. Muzeja lepnums ir senās somu ragavas, kas novietotas uz 3,76 metrus garām slēpēm, šīs slēpes uzskata par garākajām pasaulē.Unikāls muzejs izveidots Raldorfā-Altgauā VDR (Frankfurtes pie Oderas apgabalā). Vecajā ķieģeļu fabrikas ēkā, kur parasti ligzdo stārķi, ierīkots… stārķu muzejs. Daudzie izbāzeņi, kino un foto dokumenti apmeklētājus tuvāk iepazīstina ar šo cēlo putnu dzīvi.”
