Pirms 40 gadiem
1981. gada 11. martā
Papildināsim lopbarības krājumus!
““Ikvienam zināms, cik lielu palīdzību valsts sniedz individuālajiem mājlopu turētājiem. Diemžēl saražotā produkcija tikai daļēji nonāk pie patērētāja ar patērētāju kooperācijas vai valsts tirdzniecības starpniecību. Liela daļa gaļas tiek pārdota tirgū par ievērojami augstākām cenām. Bet visvairāk satrauc tas, ka pārtikas pārpalikumi no ēdnīcām un restorāniem netiek nogādāti rajona saimniecībām (..). Tos negodīgi piesavinās pilsētnieki lopu turētāji. Gan ar mašīnām, gan ratiņiem vēlās vakara stundās viņi aizved pārtikas atlikumus uz savām mājām,” redakcijai raksta norūpējies lasītājs.
“Pavisam pilsētā izvietoti 78 ēdienu pārpalikumu savākšanas punkti. (..) Aizvadītajā gadā tika savāktas un izbarotas 2392 tonnas pārtikas pārpalikuma. Tomēr šogad ēdienu atlieku savākts mazāk. (..)
Ir gadījumi, kad sētnieki negodīgi izturas pret saviem pienākumiem. Piemēram, no pārtikas pārpalikumiem izlasa maizes gabaliņus, un tos saimniecība nesaņem. Maz ēdienu palieku savākts no pilsētas centrālās slimnīcas. Mikroautobusu rūpnīcas RAF dzīvojamā masīvā kastes ar ēdienu atlieku konteineriem novietotas pie katras mājas. Tas apgrūtina transporta piekļūšanu. (..) Atsevišķos gadījumos kastes nav noslēgtas, un šo nolaidību izmanto negodīgi cilvēki. Viņi ēdienu atliekas aizved saviem mājlopiem,” par šo jautājumu teic rajona izpildkomitejas lauksaimniecības pārvaldes vecākā zootehniķe A.Pušmucāne.
Rēķins jāmaksā vecākiem
“Jauniešu dzīves un materiālie apstākļi visās ģimenēs bija labi. Skolu un darbavietu raksturojumos arī nekas slikts nebija teikts. Un tomēr noziegums notika.
Lūk, rindas no krimināllietas materiāliem: “1980. gada vasaras brīvdienās Dmitrijs (..) bija iekārtots darbā Jelgavas tirdzniecības pārvaldes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma noliktavā, kur glabājas alkoholiskie dzērieni. Dmitrijs izpētīja apstākļus, kādos notiek dzērienu iekraušana automašīnās. 1980. gada 16. augusta naktī viņš kopā ar Aigaru (..) iekļuva noliktavā caur transportiera lentas lūku un nozaga kasti Azerbaidžānas konjaka un kasti šampanieša, nodarot zaudējumus par 347 rubļiem. 17. augustā Dmitrijs iesaistīja alkoholisko dzērienu zādzībā nepilngadīgos (..) un pieaugušo Alekseju (..). Grupa nozaga vēl 120 pudeles konjaka, alu un minerālūdeni. Abās zādzību reizēs nodarīti zaudējumi par 1628 rubļiem.”
Zādzībai sekoja dzeršana, jo tāpēc taču zaga. 19 gadus vecs jaunietis, kurš zādzībā nebija piedalījies, bet dzēra labprāt, liecināja: “1980. gada 22. augustā es kopā ar Dmitriju un vēl diviem puišiem autobusā aizbraucām uz Jaunķemeriem, kur atrodas mašīnbūves rūpnīcas telšu pilsētiņa. Dmitrijs bija paņēmis līdzi trīslitru burku, kurā, kā vēlāk izrādījās, atradās konjaks. Pirmajā dienā kopā ar mums nepazīstamiem puišiem konjaku izdzērām.
(..) Dmitrijs man izstāstīja, ka konjaku nozadzis kopā ar Aigaru tirdzniecības pārvaldes bāzē. Mans tēvs strādāja tajā bāzē, un pēc kāda laika es viņam jautāju par zādzību. Tēvs apstiprināja, ka zādzība bijusi, nozagtas preces apmēram 1600 rubļu vērtībā. Tēvam neko neteicu, milicijai arī neziņoju, Dmitriju atzīties noziegumā arī necentos pierunāt, tāpēc ka man bija bail, jo pats biju dzeršanā piedalījies, kaut gan tajā brīdī vēl nezināju, ka konjaks zagts.”
(..) Vecākiem nācās visai plaši atvērt naudas makus. Protams, galīgo vārdu teica tiesa. Dmitrijam (..) – brīvības atņemšana uz diviem gadiem. Pārējie sodīti nosacīti.
Ne tikai lādēt un šaut
“Tiesības iegādāties un glabāt medību ieroci ir visiem mūsu valsts pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un ir mednieku biedrības biedri. Atļaujas ieroču iegādei un glabāšanai izsniedz iekšlietu nodaļa. Mūsu rajonā un pilsētā mednieki pret sākotnējo ieroču reģistrāciju izturējās apzinīgi un divu gadu laikā tika paveikts liels darbs. Taču atļaujas medību ieroču glabāšanai izsniedz tikai uz trim gadiem. Pēc šī termiņa izbeigšanās medību ierocis no jauna jānodod iekšlietu nodaļā tehniskajai apskatei, lai izlemtu jautājumu par ieroča glabāšanas atļaujas termiņa pagarināšanu. Pirms ieroča pārreģistrācijas jāiesniedz krājkases kvīts par nodevas samaksāšanu. Maksa – viens rublis par katru ieroci.
(..) Personas, kas izvairās no medību ieroču reģistrācijas vai pārreģistrācijas, saucamas pie administratīvās atbildības un var tikt sodītas ar naudas sodu līdz 20 rubļiem ar ieroča konfiskāciju vai bez tās.
Šī gada pirmajos mēnešos iekšlietu nodaļas darbinieki kopā ar tautas brīvprātīgajiem kārtības sargiem izdarīja un turpinās izdarīt pārbaudes mednieku dzīves vietās, kā tiek ievēroti medību ieroču glabāšanas noteikumi. Bieži vien ieroči glabājas visiem pieejamās vietās: drēbju skapjos un citur. Ir gadījumi, kad ieroči stāv neizjaukti kopā ar patronām.”
