Pirms 40 gadiem
1981. gada 8. jūlijā
Fanfaras studentu dziesmai un dejai
“(..) daudzi jelgavnieki, ielās pamanījuši dzīvespriecīgus jaunekļus ar studentu cepurītēm galvā, spriganas tautu meitas ar jūlija vējā plīvojošiem brunčiem, brašus pūtējus ar saulē mirgojošiem mūzikas instrumentiem rokās, uzgavilēja gandrīz 300 pašdarbnieku pulkam – pilsētas studentijas pārstāvjiem – Baltijas republiku studentu dziesmu un deju svētku dalībniekiem, kuri, svētkiem saposušies, soļoja uz savu alma mater. (..)
Studentu svētku “Gaudeamus-VIII” ieskaņu koncerts Jelgavas pils pagalmā bija pulcinājis daudz interesentu. (..)
“Sanāciet, sadziediet, sadancojiet!” atskan pazīstamā Raimonda Paula melodija, ko savai jaunrades dejai ar tādu pašu nosaukumu izmantojis horeogrāfs Imants Magone. Nu tās rakstus uz pils pagalma zaļā mauriņa fona zīmē fakultāšu deju kolektīvi. Mazliet nedrošs gan vēl šķiet (..) studentu pūtēju orķestra sniegums. Viņu pulkā daudz jaunu seju, arī meitenes, bet repertuārā daudz speciāli šiem svētkiem veltītu skaņdarbu. Pati jaukākā – Raimonda Paula melodija “Bundzinieks”.
Baltijas jūras krastā brūnāki kļuvuši un jaunus spēkus uzkrājuši “Kalves” dejotāji. Nu laiks atrādīt, kā iestudēta Ulda Žagatas deja “Studentu brīvdienās” (tautas mūzika) un Osvalda Strausa Latviešu deju svīta. “Kalvei” izveidojušies un nostabilizējušies vairāki dejotāju sastāvi, pat veselas studentu ģimenes, šajā koncertā noraudzīties atnākusi ne viena vien jaunā māmiņa ar bērnu ratiņos. Vai tieši šeit nav meklējams sākums lielajai dejotmīlestībai?
Par paaudžu pēctecību studentu pašdarbības kolektīvos jādomā, arī raugoties uz vīru kora «Ozols» dziedātāju rindām. Līdzās gluži zaļoksniem puišiem stāv iesirmi vīri, un viņu balsis plūst vienlīdz spēcīgi.”
Svētkos – arī cimdu raksti
Studentu svētku ievadījumā savu skaistuma artavu dos arī Jelgavas lietišķās mākslas meistari. Pirms koncerta Uzvaras parkā Tautas lietišķās mākslas studijas “Atspole” un “Dardedze” izstādē demonstrēs daļu no sava radošā veikuma. Daiļamatniecības izstrādājumus te arī pārdos. Apmeklētāji varēs izvēlēties audumus, keramiku un pinumus, rakstainus cimdus, dzintara un metāla rotas, jostas, kā arī ādas izstrādājumus. Netrūks arī piparkūku siržu un citu šādās tirgošanās reizēs tradicionālu mantu.”
Ko gūstam diskotēkās?
“Diskotēkas mūsu republikā ātri ieguva atzinību, taču līdz ar popularitāti auga arī problēmas un strīdi par to, kādi uzdevumi tām veicami.
Daži mūsu republikas diskotēku centri (RPI un Poligrāfiķu klubs) mēģina šo mūzikas informācijas un klausīšanās veidu padarīt dažādāku un krāsaināku, taču lielākoties diskotēkas pilda nosacītas kvalitātes izklaidējošu funkciju. Turklāt ar katru gadu samazinās informācija, ko diskotēkās sniedz par kādu ansambli vai roka grupu. (..) Tādā veidā strādājot, novārtā tiek atstāts klausītāju audzināšanas, viņu muzikālās gaumes veidošanas uzdevums.
Publikas gaumi attīstīt var, vienīgi mērķtiecīgi iepazīstinot klausītājus ar visu labāko, ko sasniegusi gan mūsu, gan kaimiņrepubliku estrādes māksla, gan ārzemju mākslinieki. Protams, mūziku, arī dziesmas svešā valodā, mēs klausāmies daudz. Tomēr pēdējās uz mums iedarbojas tikai ar savu muzikālo kvalitāti, bet teksts, motīvi, problēmas, ko risina šīs dziesmas, tā arī paliek neatklātas. (..) Par visu to vēstīt vajadzētu diskotēku laikā to vadītājiem jeb, kā pieņemts teikt, diskžokejiem. Viņi savukārt bieži sūdzas, ka gatavā veidā izziņas materiāls grūti pieejams. Bet vai nebūtu pēdējais laiks mest pie malas sūkstīšanos un ķerties pašiem pie izvēlētās mūzikas tēmas un satura dziļākas un pamatīgākas izpētes?”
