Pirms 40 gadiem
1981. gada 2. decembrī
Koku dzīvības jāglābj
“Gandrīz veselu nedēļu Jelgavā neliela cilvēku grupa apsekoja visus pilsētas stādījumus. Šo cilvēku uzdevums bija atzīmēt tos slimos un nokaltušos kokus, kuri ziemā būtu jāizcērt, lai pilsēta atgūtu labu un veselīgu izskatu. Jelgavā ir daudz šādu koku. (..)
Koku nokalšanas iemesli bija dažādi: pārmērīgs mitrums, sakņu apraušana, rokot zemi koku tuvumā, dažādu šķīdumu izliešana uz koku saknēm, kas izraisa to atmiršanu, augsnes nomīdīšana, koku nekopšana un tīša bojāšana. Jāatzīst tomēr, ka liela dala koku nokaltuši pārmērīgi augstā gruntsūdens līmeņa dēļ. It sevišķi tas vērojams Tērvetes ielas apstādījumos no Rūpniecības ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. (..) Līdzīga situācija izveidojusies starp Tukuma un Dobeles dzelzceļa līnijām stacijas virzienā. Tur radusies tāda kā ūdenskrātuve, un nokaltuši pilnīgi visi šajā teritorijā augošie koki un augļukoki. (..)
Dažādu šķīdumu izliešana uz koku saknēm bieži vien izsauc to atmiršanu un koku bojāeju. Taču pie dzīvojamās mājas Stacijas ielā 3 ap koku izveidota atkritumu kaste un koks nokaltis. (..) Aiz 7. vidusskolas katlu mājas līdz konservu ražošanas apvienībai sabērti būvgruži. Vidus ielā starp 19. un 21. māju ir izveidota īsti “specializēta” izgāztuve stikliem un citiem sadzīves atkritumiem. (..)
Ir arī tādi koki, kuri nokaltuši nekopšanas rezultātā. Tādus var atrast parkos un atsevišķās vietās ielu stādījumos. (..) Turpmāk vajadzētu kopt ne tikai zālienus, bet arī kokus. Ja šim darbam netiks veltīta vajadzīgā uzmanība, tad pilsēta ar laiku zaudēs savus jau tā ne visai bagātīgos apstādījumus.”
Ja prot pateikties un atvainoties
“Vienpadsmit mēnešos par [Jelgavas autobusu parku] redakcijā reģistrēts pāri par 40 vēstuļu. Ir arī trīs pateicības.(..) lejūtīgs un izpalīdzīgs šoferis? Tā tam jābūt. Taču krietnam darbavīram nereti aizmirstam pateikt īso un sirsnīgo: “Paldies!”.
“(..) Nepieciešamības gadījumos lūdzam izpalīdzēt Jelgavas autobusu parka taksometrus. Vienā šādā reizē sagadījās tā, ka vajadzēja izmaksāt pensijas, nodot paciņas, telegrammas, izsaukumus uz telefona sarunām, daudz bija vēstuļu. Lai laikā pagūtu, bija lietderīgi iebraukt arī pagalmos. Manu priekšlikumu šoferis (..) neuzskatīja par apgrūtinājumu,” “Darba Uzvarai” raksta Dobeles rajona pastnieku brigadiere.
Jelgavas autobusu parka darbinieki nemēdz atrunāties ar dažādiem objektīviem iemesliem, nedaudzina slikto ceļu radītos mašīnu bojājumus, rezerves daļu (..) nepietiekamību, neklāsta, ka trūkst arī autobusu šoferu un konduktoru. Toties braucēji sūdzas par šoferu un konduktoru nevērīgu, vīzdegunīgu un pat rupju izturēšanos, par biļešu neizsniegšanu, par aizbraukšanu garām pieturvietām un pasažieru atstāšanu zem klajas debess. (..)
Diemžēl autobusu parka saimnieciskie vadītāji sarūgtinātajiem sūdzību autoriem atvainojas reti. Acīmredzot, jāsāk ar (..) ar sava kolektīva audzināšanu, tad droši vien krietni samazināsies sūdzību skaits.”
Sākums jaunam klubam
“Ar pirmo pasākumu – septiņu jauniešu svinīgu sagaidīšanu mājās no armijas – ūdenssaimniecības celtniecības 13. PMK kultūras nama direktore Silvija Andersone un mākslinieciskā vadītāja Ārija Lakmute sāka organizēt jauniešu kluba darbību Ozolniekos.
Jaunieši savā pirmajā sarīkojumā klausījās Jelgavas 2. vidusskolas skolotājas Guntas Paškovskas vadītā skolēnu ansambļa dziesmas, piedalījās interesantās sacensībās, dejoja. Un tā kopīgi tika nolemts, ka, sākot ar jauno gadu, katra mēneša pēdējā sestdienā 13. PMK, remonta mehāniskās rūpnīcas un LLA mācību un pētījumu mežsaimniecības jaunieši pulcēsies Ozolnieku kultūras namā. Tad paši izteiks savus vēlējumus, palīdzēs sarīkojumus organizēt, un paši būs arī to dalībnieki.”
