Pirms 40 gadiem
1977. gada 14.–19. janvārī
Sarkanie izlūki noskaidro uzdevumus
«Komjaunatnes sarkanajiem izlūkiem pienācis karsts darba laiks – tuvojas nobeigumam pārgājiena pa padomju tautas revolucionārās, darba un kauju slavas vietām VIII posms. Tas veltīts PSKP XXV kongresam un Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadskārtai. Šis posms prasa no pārgājiena dalībniekiem, lai kauju slavas istabās un stūrīšos parādītos jauni materiāli, kas atspoguļotu visnozīmīgāko periodu mūsu zemes vēsturē,» secina «Darba Uzvara».
«Šos un citus jautājumus apsprieda komjaunatnes sarkano izlūku kārtējā seminārā Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzejā. Lietišķus priekšlikumus šī atbildīgā posma noslēgumā uzticamajiem izlūkiem izteica komjaunatnes pilsētas komitejas otrais sekretārs A.Buņķis un pārgājiena pilsētas štāba priekšniece, muzeja direktore S.Siliņa. Nolemts, ka katru ceturtdienu muzeja darbinieki sniegs konsultācijas pārgājiena dalībniekiem.»
«Zilie ekrāni» vairs neniķojas
Par savām pārdomām, vērojot celtniecību Sarkanarmijas (tagad Dambja – red.) un Ļeņina (tagad Lielās – red.) ielas mikrorajonā, «Darba Uzvaras» redakcijai atrakstījis laikraksta ilggadējais lasītājs A.Krasiļņikovs. Celtnieki un inženiertehniskie darbinieki arvien lielāku uzmanību veltījot būvdarbu kvalitātei. Arī viņa ģimene saņēmusi labiekārtota dzīvokļa atslēgas Sarkanarmijas ielā 4. Visi jutušies iepriecināti. Dzīvokļa ekspluatācijas laikā gan atklājies viens otrs celtnieku darba brāķis. Taču to bijis iespējams izlabot.
Nepatīkamākais pārsteigums radies pēc tam, kad uzcelti divi deviņstāvu nami. «Zilie ekrāni» sākuši niķoties. A.Krasiļņikovs runājis ar dzīvokļu ekspluatācijas rajona un televīzijas ateljē darbiniekiem, bet konkrēta palīdzība neesot saņemta.
Šo signālu laikraksts lūdza pārbaudīt radio un televīzijas aparatūras un sadzīvē lietojamo mašīnu un aparātu remonta ražošanas apvienības «Elektrons» Jelgavas ceha administrāciju. Ceha priekšnieks V.Maslovs ziņoja redakcijai, ka vēstulē minētais fakts pārbaudē apstiprinājies. Tagad Sarkanarmijas ielas ceturtā nama televizori pievienoti antenai virs deviņstāvu ēkas, un televīzijas raidījumu uztveršana uzlabojusies.
«Daugavas» konferencē uzteic labākos
«13. janvārī notika BASB (brīvprātīgā arodbiedrību sporta biedrība – red.) «Daugava» Jelgavas pilsētas padomes X konference. Pārskata ziņojumu nolasīja padomes priekšsēdētājs I.Šillers. Viņš analizēja fiziskās kultūras un sporta darbu aizvadītajā gadā, ziņoja par veiktajiem pasākumiem IX konferencē norādīto trūkumu novēršanā. Konferences dalībnieki pieņēma lēmumu, kurā akcentēti turpmākie uzdevumi fiziskās kultūras attīstībai pilsētā, ievēlēja jaunu padomi. Par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Imants Šillers,» ziņo «Darba Uzvara».
«Pērn no 7193 BASB «Daugava» pilsētas organizācijas biedriem regulārās fiziskās kultūras un sporta nodarbībās piedalījās 6049. Lieliski masu fiziskās kultūras un sporta rādītāji sasniegti Dienvidu elektrotīklu uzņēmuma, Jelgavas cukurfabrikas, Jelgavas autobusu parka, eksperimentālā uzņēmuma, siltumtīklu uzņēmuma, ražošanas uzņēmuma «Latvijas keramika» un citos fizkolektīvos.
Labi strādājušas novusa, futbola, šaha, ūdensslēpošanas, orientēšanās sporta sekcijas. Pilsētas tūristi, ko vada H.Krīgers, pērn izcīnīja pirmo vietu republikā masu tūrisma attīstībā.
Labākos panākumus aizvadītajā sezonā guvuši PSKP XXV kongresa vārdā nosauktās mikroautobusu rūpnīcas RAF regbisti, izcīnot PSRS meistarsacīkšu I līgā 7. vietu, bet republikā – čempiona titulu. Par republikas čempioni pieccīņā un tāllēkšanā kļuva republikas izlases dalībniece vieglatlētikā PSRS sporta meistare G.Rusmane. Godalgotas vietas republikas un biedrības mēroga sacensībās guvuši vieglatlēti I.Runis, A.Feldmanis, D.Linde un citi.
Šogad tiesības startēt republikas «A» klasē izcīnīja Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas «Metālists» futbolistu komanda, bet pirmo vietu republikas pilsētu komandu vērtējumā izcīnīja mikroautobusu rūpnīcas RAF orientēšanās sporta pārstāvji.»
Izmantota Jelgavas pilsētas
bibliotēkas kolekcija
