Pirms 40 gadiem
1977. gada 13.–14. septembrī
Lielajai jubilejai – trieciendarbu
“Desmitās piecgades otrais gads ir sevišķs visiem padomju ļaudīm. Turpinās PSRS jaunās Konstitūcijas projekta apspriešana, kuru mūsu zemes ļaudis uzņēmuši ar lielu gandarījumu un dedzīgi atbalsta. Spriegāka kļūst sociālistiskā sacensība par godu visas tautas svētkiem – Lielā Oktobra 60. gadadienai,” atgādina laikraksts “Darba Uzvara”
“Tāpat kā ikvienā darba kolektīvā, arī 4. Autotransporta uzņēmumā cilvēki no sirds atbalsta jaunā Pamatlikuma projektu, nežēlo spēkus, lai jubilejas gadā nodrošinātu iespējami augstražīgāku darbu, pilnveidotu saimniekošanas metodes. Šim gadam, kurš mūsu zemes vēsturē iezīmēsies kā augstas darba un sabiedriski politiskās aktivitātes gads, mūsu kolektīva ļaudis uzņēmušies spriegas sociālistiskās saistības. Piemēram, paredzēts par trim procentiem salīdzinājumā ar sasniegto pērn celt darba ražīgumu, papildus uzdevumam pārvadāt vismaz 20 000 tonnu kravu, bet desmit mēnešu ražošanas programmu paveikt līdz 28. oktobrim,” laikrakstam vēsta uzņēmuma vecākā ekonomiste B.Znotiņa.
“Par autotransporta ražīgāku izmantošanu šogad galvas lauzītas daudz. Šai sakarībā gribas pakavēties pie kāda jauninājuma, kas jau tā ieviešanas sākumā devis visai teicamus darba rezultātus. Runa ir par brigādes līguma metodes ieviešanu kravu pārvadāšanā. Šo jauninājumu esam pārņēmuši no Maskavas un citu radniecīgo kolektīvu pieredzes pūra. Pavasarī izveidojām vienu šādu brigādi, kura, sākot ar otro ceturksni, jau pilnīgi sāka strādāt pēc iekšējā saimnieciskā aprēķina principiem. Vislielākais ieguvums ir tas, ka būtiski mainījusies cilvēku attieksme pret uzticētā darba izpildi laikus un labā kvalitātē. Brigāde mēneša programmu pārsniegusi par 62 procentiem, bet virs plāna no gada sākuma pārvadātas gandrīz 5000 tonnu kravas,” uzsver vecākā ekonomiste B.Znotiņa.
Mikroautobusi ceļā pie pasūtītājiem
“Uz daudziem jo daudziem mūsu zemes novadiem savu produkciju sūta PSKP XXV kongresa mikroautobusu rūpnīcas RAF kolektīvs,” lepojas “Darba Uzvara”.
“Savukārt uz Jelgavu ceļo materiāli, komplektējošās detaļas un mezgli no desmitiem Padomju Savienības uzņēmumu. Aizvadītajā mēnesī rūpnīcas galveno konveijeru atstāja vairāk nekā 900 mašīnu.”
Grēbnera parks Dziesmu svētkus nesagaida
Laikraksts “Darba Uzvara” sagatavojis atbildi uz jelgavnieces R.Beitānes vēstuli.
“Zaļo masīvu pie Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas starp Rūpniecības, Tērvetes, Fjodorova (tagad – Zirgu) un Slimnīcas (tagad – Pulveža Kalpaka) ielām apmēram 17 hektāru platībā tautā joprojām mēdz dēvēt par Grēbnera parku, kādreizējās vasku drānas fabrikas īpašnieka Grēbnera vārdā. Mēdz šo vietu saukt arī par Rūpniecības ielas parku. Faktiski šai vietai oficiāla nosaukuma nav. 1960. gada 29. jūnijā pilsētas Izpildkomiteja gan pieņēma lēmumu Rūpniecības ielas rajonā izveidot pilsētas Kultūras un atpūtas parku, bet lēmums netika realizēts, tāpat kā vēlākā doma parku piemērot masu izrāžu pasākumiem, it sevišķi pilsētas un zonālo Dziesmu svētku sarīkošanai.
Tagad (1977. gadā – red.) ir izstrādāts parka daļas 9,5 hektāru platībā pirmās kārtas labiekārtošanas projekts ar kopējo darbu izmaksu 183 000 rubļu. Jaunais pilsētas ģenerālais plāns apmēram 17 hektārus lielo parkam rezervēto platību paredz nedaudz samazināt un teritorijas daļu, kas piekļaujas Slimnīcas ielai, apmēram sešu hektāru platībā rezervēt vidusskolas un dzīvojamo māju celtniecībai Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas un Celtniecības tresta darbiniekiem.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
