Pirms 40 gadiem
1977. gada 19. oktobrī
PSKP CK aicinājumi Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienā
“1. Lai dzīvo slavenā Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadiena! 2. Lai dzīvo Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija – XX gadsimta galvenais notikums, kas ievadīja cilvēces pasaulvēsturisko pavērsienu no kapitālisma uz sociālismu! 3. Lai dzīvo marksisms-ļeņinisms – Lielā Oktobra uzvarošais karogs, varenais visu zemju darbaļaužu idejiskais ierocis cīņā pret imperiālismu, par sociālisma un komunisma uzvaru!” šos un vēl 70 aicinājumus un vēlējumus revolūcijas gadadienā Centrālā komiteja izteikusi laikraksta pirmajās divās lappusēs.
Tikās bijušie politieslodzītie
“Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavā tikās bijušās Sieramuižas politieslodzītie. Šo koncentrācijas nometni Lielā Tēvijas kara gados fašisti bija ierīkojuši mūsu pilsētas nomalē, tagadējā Staļģenes ielā. Sirmos vīrus un gadu nastas saliektās sievietes kopā pulcējusi Sprīdīšu astoņgadīgā skola,” vēsta “Darba Uzvara”.
“Ļaudis mērojuši tuvus un tālus ceļus, ieradušies no republikas dažādām pusēm. Ļeņina ordeņa kavaliere personālā pensionāre Otīlija Andersone atbraukusi no Valmieras. Viņas māsa Hermīne Liepiņa dzīvo tepat mūsu pilsētā. Kārli Rostoku dēls atvedis no Limbažiem. Oskars Upītis mērojis attālumu no Viesītes. Citi atbraukuši no Rīgas, Dobeles un citiem rajoniem. Mirdz prieka, atkalredzēšanās un skaudro atmiņu asaras pirmo padomju aktīvistu acīs.
Vietā, kur 1941. gada 14. oktobrī fašisti nošāva gandrīz divi simti padomju darbinieku, notika svinīgs mītiņš. Pēc tam bijušie politieslodzītie nolika ziedus Brāļu kapos, nošauto biedru atdusas vietā, un apmeklēja bijušo ieslodzījuma vietu. Viņi stāstīja saviem jaunajiem draugiem, Sprīdīšu skolas skolēniem, par saviem darba un ciešanu ceļiem, teica sirsnīgu paldies bērniem par lielo darbu, kas ieguldīts, lai saglabātu kritušo biedru piemiņu.”
Klusums prasa aizstāvību
“Liekas, ka tieši mums, pilsētniekiem, jāprot novērtēt klusumu. Tieši mūs vilina lauki un mežs ar savu klusumu un mieru. Taču palūkosimies, kā izturamies pret klusumu mūsu pilsētā,” aicina lasītājs B.Dambovskis.
“Daudz trokšņa rada autotransports. Traucē klusumu daudzi transporta vadītāji. Vieni – apzināti, citi – negribot. Daži šoferi, pošoties reisā vai atgriežoties no tā, atstāj kravu automobiļus namu pagalmos, ignorējot ceļu satiksmes noteikumus. Agri no rīta iedarbināto dzinēju troksnis modina īrniekus. Pēc tam skaļi tiek aizcirstas kabīnes durvis, un varenais “ZILs” rēkdams atstāj pagalmu,” vienu problēmu ieskicē lasītājs.
Viņš turpina: “Skaņu signālu lietošana apdzīvotās vietās aizliegta. Kā izņēmums skaņu signālu lietošana atļauta, lai novērstu satiksmes nelaimes gadījumu, kā teikts ceļu satiksmes noteikumu 72. pantā. Taču… Svētdiena. Agrs, skaidrs rīts. Jaunā, spilgti zilā “žiguļa” īpašnieks gatavojas izbraukumam ārpus pilsētas. Iesildījis un izvēdinājis automobili, viņš, sēdēdams pie stūres, nepacietīgi gaida savus ģimenes locekļus. Viņus steidzinādams, jau kuro reizi iedarbina skaņu signālu. Spalga skaņa pāršķeļ rīta klusumu. Vienā dzīvoklī izbīlī nodreb slims bērns, otrā – iztraucēts tāds pat šoferis,” norāda B.Dambovskis. Tāpat viņš iesaka luksoforos naktīs atstāt tikai dzelteno mirgojošo signālu, lai auto lieki nestātos krustojumos un neradītu papildu trokšņus. Viņš arī norāda uz trokšņotājiem jauniešiem mopēdistiem, mudina centrālajās ielās aizliegt traktoru kustību. Daudz trokšņu radot arī dzelzceļa stacijas un autoostas skaļruņi un kaimiņi – skaļas mūzikas cienītāji. Lasītājs pilsētā rosina ierīkot vairāk apstādījumu – pret skaļiem kaimiņiem tie nepalīdzēs, bet slāpēs troksni ielās.
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
