Pirms 40 gadiem
1977. gada 7. decembrī
Galvenie darbi vēl priekšā. Piezīmes no komjaunatnes pilsētas organizācijas X konferences
“Konferencē nebija nevienas runas, kurā tieši vai netieši nebūtu skarta jaunā PSRS Konstitūcija. Par to runāja gan pārskata ziņojumā, gan konferencē pieņemtajā lēmumā. Runātāji atzinīgi novērtēja jaunatnes piedalīšanos Pamatlikuma projekta apspriešanā, komjauniešu izteiktos priekšlikumus, komjaunatnes organizāciju darbu Konstitūcijas studēšanā. Vienlaikus runātāji uzsvēra, ka komjauniešiem nepietiek tikai labi apgūt Konstitūciju, zināt savas tiesības, bet daudz svarīgāk iemācīt katru jauno cilvēku apzinīgi un pastāvīgi pildīt savus pienākumus, kā to prasa 59. pants, kurā teikts: “Tiesību un brīvību realizēšana nav šķirama no pilsoņa pienākumu pildīšanas.”,” vēsta “Darba Uzvara”.
Par zaļu pilsētu jādomā jau ziemā
“Ik dienas jelgavnieki staigā pa pilsētas parkiem, redz tos pavasara plaukumā, rod paēnu vasaras svelmē, priecājas par lapu krāsainību rudenī. Taču ir arī tādi, kas nevēro ne pavasara šķīdoni, ne rudens lietavas un, dubļiem šļakstot, izraugās taisnāko ceļu pāri zālieniem, cauri krūmājiem. Tādu iebildums: “Bet uz celiņiem taču lielas peļķes!”
Daudzus iedzīvotājus neapmierina apzaļumošanas stāvoklis namu pagalmos, citi savukārt gan redakcijā, gan izpildkomitejā sūdzas par slēgtajām iebrauktuvēm namu kvartālos.
Par šiem un citiem jautājumiem, kas skar pilsētas apzaļumošanu, lūdzām pastāstīt pilsētas galvenā arhitekta vietnieku D.Šoli,” raksta “Darba Uzvara”.
Laikraksta jautājumu “Rudeņos un pavasaros vai pēc lielākām lietus gāzēm tiešām daudzi celiņi pilsētas parkos kļūst nelietojami. Vai nebūtu lietderīgi izdarīt papildu uzbērumus, lai novērstu lielo peļķu rašanos?” speciālists komentē: “Kā zināms, pilsētas parki ir nodoti Komunālās saimniecības pārvaldes pārziņā. Prasīt, lai Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināts izdarītu būtiskus uzlabojumus, pašlaik nebūtu prātīgi. Intensīvas lietošanas rezultātā zem celiņu virskārtas ir radies blīvs slānis, kas lieko mitrumu uzsūc ļoti vāji. Uzbērtā smilts vai grants kārta būs tikai pagaidu līdzeklis, kas stāvokli kardināli neuzlabos. Arhitektūras plānošanas nodaļa vispār ir pret pagaidu pasākumiem, kas nekādu efektu nedod. Parkiem nepieciešama rekonstrukcija, kurā ietilptu arī meliorācijas darbi. Pavasaros un rudeņos vislabāk ieteicams parkus gājēju kustībai slēgt un stingri sekot, lai šis aizliegums tiktu ievērots.”
Arī ūdens maksā naudu
“Kozmam Prutkovam ir tāds aforisms: “Ja tev ir fontāns, tad noslēdz to, ļauj atpūsties tam.” Ar citiem vārdiem tas nozīmē – ūdens maksā naudu, taupi to,” savu repliku laikraksta lapās iesāk K.Jablokovs.
“Jelgavu ar ūdeni nodrošina Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvalde. Vienu savu funkciju tā pilda ļoti akurāti: par patērēto ūdeni iekasē no īrniekiem samaksu pēc principa – lieto vai nelieto ūdeni, bet maksāt tev vajag. Visumā tas ir pareizi. Tikai kāpēc gan uz iedzīvotāju rēķina segt arī savu bezsaimnieciskumu?” viņš retoriski jautā.
K.Jablokovs turpina: “Lai runā fakti. Komjaunatnes un Stacijas ielu krustojumā jau vairākus mēnešus izplūst ūdens. Šis fakts vien sevišķas emocijas pilsoņos neizraisa – Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes parastā paviršība. Bet tagad, sala laikā, Stacijas ielā izveidojušās aizsalušas lāmas un ezeri. Tos grūti pārvarēt pat kravas automašīnām.
Diemžēl tas nav vienīgais ūdensizplūdums Jelgavā. Labu laiku līdzīga aina vērojama Lapskalna un Liepu ielu stūrī, Ļeņina un Dambja ielu stūrī, kā arī Sakņudārza ielā.”
Cildināt diženo laikmetu
“Padomju mākslinieki aicināti radīt mākslas darbus, kas idejiski un tikumiski bagātinātu un iedvesmotu laikabiedrus. To uzsvēra daudznacionālās padomju mākslas pārstāvji, runādami PSRS mākslinieku V kongresā Maskavā, Lielajā Kremļa pilī. 2. decembrī tas beidza darbu.
Pieņemtajā lēmumā kongress aicināja gleznotājus un tēlniekus plaši mākslinieciski apkopot mūsdienu un varonīgās pagātnes parādības, radīt spilgtus, poētiskus dažādu mākslas veidu un žanru darbus. Lielā pacilātībā kongresa dalībnieki pieņēma apsveikuma vēstuli PSKP Centrālajai komitejai.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
