1978. gada 4. janvārī
Nu ir pielikts punkts
“Šodien rajona kultūras dzīvē ir svarīgs notikums – Valsts komisija pieņem jaunuzcelto rajona Kultūras namu,” priecājas “Darba Uzvara”. “Stalts un elegants izskatās jaunais nams Dobeles šosejā, kuram blakus kolhoza “Vārpa” kantora vecā ēka gluži kā sarāvusies, Jelgavas Starpkolhozu celtniecības organizācijas ļaudis darbu vadītāja Valda Līdaka un brigadiera Mārtiņa Rupula vadībā strādājuši godam un savu apņemšanos nodot ēku ekspluatācijā izpildījuši krietni pirms termiņa. Šodien komisija vērtēs, kādu atzīmi likt celtnieku darbam. Taču arī bez tā ir skaidrs, ka būvē, kur strādājuši apzinīgi un vispāratzīti sava amata speciālisti, brāķa darbu velti meklēt.
Celtnieki savu paveikuši, tagad sāksies jaunās ēkas apsaimniekotāju – rajona Kultūras nama darbinieku rosme: jaunajās telpās jāsaved iekārta, tā “jāiedzīvo”, lai cik vien drīz iespējams durvis varētu vērt pirmajiem apmeklētājiem.”
Skolēniem – bezmaksas mācību grāmatas
PSKP Centrālā Komiteja un PSRS Ministru Padome pieņēmušas lēmumu “Par pasākumiem, kas veicami, lai vispārizglītojošo skolu audzēkņus nodrošinātu ar bezmaksas mācību grāmatām”.
Laikraksts informē: “Lēmumā atzīmēts, ka jaunajā PSRS Konstitūcijā paredzētajai skolu mācību grāmatu bezmaksas izsniegšanai ir liela politiska, sociāla un audzinoša nozīme. Skolu mācību grāmatu bezmaksas lietošana, ko ievieš mūsu zemē, palīdzēs radīt labākus apstākļus vispārējās obligātās vidusskolas izglītības realizēšanai, tālāk pilnveidot mācību un audzināšanas procesa organizāciju.
Pāreju uz mācību grāmatu bezmaksas lietošanu vispārizglītojošajās vidusskolās izdarīs no 1978. līdz 1983. gadam. Noteikts, ka pilnā metienā visam skolēnu kontingentam mācību grāmatas turpmāk izdodamas parasti vienu reizi četros gados, nepieciešamais mācību literatūras daudzums vēlāk iespiežams papildus. Ābeces laižamas klajā katru gadu un atstājamas skolēniem pēc pirmās klases beigšanas.”
Apzināties savu pienākumu
“Par ko stāstīja lasītāju vēstules redakcijai pagājušajā gadā? Kādu informāciju avīze saņēma no pilsētas un rajona iedzīvotājiem, tuviem un tāliem draugiem?
Vēstuļu bijis daudz. Gandrīz divi tūkstoši! Interesantas korespondences redakcija saņēma laikā, kad visa padomju tauta piedalījās lielajā apspriedē par PSRS jaunās Konstitūcijas projektu. Avīzes slejās varējām lasīt gan Cukurfabrikas atslēdznieku brigadiera Ļeņina ordeņa kavaliera E.Švankas, gan 41. celtniecības un montāžas pārvaldes brigadiera I.Kupreviča domas par šo svarīgo dokumentu. Par to savu viedokli un ierosinājumus izteica ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Mašīnbūves rūpnīcas atslēdznieks E.Jekševics, Lielā Tēvijas kara veterāns A.Petrovs, 5. vidusskolas direktors V.Veržbickis, Ā.Alunāna Tautas teātra režisore I.Alekse, Lokomotīvju depo mašīnists E.Malbārds un daudzi citi cienījami cilvēki.
Par savu kolektīvu darba veiksmēm, pirmrindas pieredzi, jauniem meklējumiem laikrakstu vienmēr informēja mūsu ārštata korespondenti (..). Vēstules un korespondences pamudinājušas redakcijas darbiniekus sarīkot reidus saimniecību fermās un tīrumos, svarīgākajos būvobjektos, tikties ar lasītājiem pie redakcijas apaļā galda. Paldies visiem par tām!
Diemžēl aizvadītais gads redakcijai atnesis arī vairāk nekā 300 vēstuļu, kuras ļaudis rakstījuši dziļā sarūgtinājumā vai aizvainojumā. Tātad – sūdzības. Bet tās varētu arī nebūt, ja vien katrs darbinieks, katrs vadītājs apzinātos savu pienākumu.”
