Pirms 40 gadiem
1978. gada 12. jūlijā
Jurģi klāt
“Staļģenes astoņgadīgās skolas kolektīvs pamazām gatavojas jurģiem. Lauku celtnieki atkal apsteiguši savus pilsētas kolēģus un beidz pēdējos apdares darbus. Divi trīsstāvu korpusi jau mirdzina tīri nomazgāto logu rūtis, zālienā dīgst zāles asni, un tikai krāsotāji, kas paretam parādās aiz logiem, atgādina, ka skolotājiem un skolēniem vēl mazliet jāpaciešas.
“Ja šonedēļ nepagūsim pabeigt visus darbus, tad nākamajā nedēļā – noteikti,” paskaidro Starpkolhozu celtniecības organizācijas darbu vadītājs Nikolajs Makarovs. “Atlicis tikai aplīmēt grīdas ar linoleju, izkrāsot gaiteņus, novākt būvgružus.”
Jau šodien var sacīt, ka lauku celtnieki savu vārdu turējuši un nodos jauno ēku šajā mēnesī. Par to pateicība pienākas J.Skujenieka, P.Kuzmina, A.Nudiņa brigādēm, citiem celtniekiem un arī pašam darbu vadītājam, visiem, kuri nežēloja ne spēkus, ne prasmi, lai laikus pabeigtu celtniecību. Ne viss gāja gludi. Pietrūka dēļu grīdām (pēdējos atveda tikai maija beigās), aizkavējās galdniecības izstrādājumu piegāde, dažādās vietās meklēja dzelzsbetona plāksnes skolas pagalmam. Bija arī citi traucējumi, taču celtnieki nenolaida rokas, iekavēto panāca ar trieciendarbu. Pēdējā laikā nācās strādāt pat vakaros. Un šodien viņi ir pelnījuši, lai par viņiem teiktu: malači! Bet kā ir ar kvalitāti?
“Par kvalitāti varat nešaubīties,” mierina Staļģenes astoņgadīgās skolas direktore V.Kausiņa. “Esmu šeit ik dienu no rīta līdz vakaram un varu droši sacīt: darbs paveikts godam. Nezinu, ko nolems Valsts komisija, bet es vērtētu celtnieku darbu ar “teicami”. Pat tad, kad mums radās papildu prasības, celtnieki neteica, ka tas nav paredzēts projektā, bet kopā ar mums domāja, kā izdarīt labāk. Lūk, paskatieties uz šo dekoratīvo apmetumu, ko izveidojuši Ansis Paukšis un Edgars Strautnieks, gribas to ar roku paraudzīt.”
Jā, direktores argumenti bija pārliecinoši. Bet vēl pārliecinošāka izskatījās skolas ēka: gaiša, krāšņa, skaista, tīra. Un neviļus ienāca prātā otra – pilsētas 6. vidusskola, kur vēl veicams milzums apdares darbu. Tik ļoti gribētos, lai tās direktors kaut vai pēc mēneša varētu sacīt par celtniekiem to pašu, ko Viktorija Kausiņa šodien.”
Kā notiks tautas skaitīšana
“Galvenais mūsdienu tautas skaitīšanas noteikums, kas nodrošina pilnību un precizitāti, ir vienlaicīgi sastādīt personu sarakstus. Tas nenozīmē, ka visas valsts iedzīvotāji būtu jāskaita reizē. Skaitīšana turpināsies vairākas dienas, bet visas savāktās ziņas tiks orientētas uz noteiktu dienu un stundu, tā saucamo kritisko momentu,” skaidro Valsts statistikas Jelgavas reģionālā informācijas un skaitļošanas centra direktora vietniece E.Samsone.
“Tas ir nepieciešams, lai tiktu reģistrēti visi pilsoņi un neviens netiktu reģistrēts divreiz. Piemēram, 1970. gada tautas skaitīšanas ziņas atbilst stāvoklim pulksten 24 naktī no 14. uz 15. janvāri. Visi bērni, kas dzimuši pirms pusnakts, tikai ierakstīti skaitīšanas lapās, bet pēc pusnakts piedzimušie netika skaitīti; un otrādi, pirms pulksten 24 mirušie sarakstos neskaitījās, bet personas, kas mirušas pēc šī kritiskā momenta, tika reģistrētas. Šāda pati kārtība saglabājas arī nākamajā skaitīšanā. Ar PSRS Ministru Padomes lēmumu noteikts, ka skaitīšana notiks 1979. gadā no 17. līdz 24. janvārim.
Sastādot personu sarakstus, jāievēro, ka visas skaitīšanas programmā paredzētās ziņas par katru valsts iedzīvotāju jāieraksta atsevišķā lapā vai atsevišķā saraksta ailē. (..)
Visa pilsētas un rajona teritorija sadalīta skaitīšanas nodaļās. Pilsētā ir četras, bet rajonā – trīs nodaļas. Savukārt katra skaitīšanas nodaļa sastāv no pieciem sešiem instruktoru iecirkņiem. Katrā instruktoru iecirknī ir vairāki skaitīšanas iecirkņi. Pavisam pilsētā izveidoti 107 galvenie skaitīšanas iecirkņi, bet rajonā – 84. Attiecībā uz personām, kas atrodas slimnīcās, atpūtā sanatorijās un atpūtas namos, dzemdību namos un internātskolās, bērnu namos, pansionātos, viesnīcās, skaitīšana uzticēta šo iestāžu administrācijai.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
