Pirms 40 gadiem
1978. gada 23. augustā
Telefons ceļmalā
“Transporta vadītāji droši vien jau pievērsuši uzmanību spilgti oranžajām signālierīcēm ar telefona klausules attēlu, kuras izvietotas gar Rīgas–Jelgavas” šoseju,” lēš Valsts autoinspekcijas Jelgavas nodaļas priekšnieks milicijas majors L.Pacevičs. Viņš paskaidro: “Tās ir ekstrā sakaru iekārtas, kuras organizētas pēc republikas VAI priekšlikuma. Vajadzība pēc šādiem telefona sakariem transporta vadītājiem rodas visai bieži – bojājumu vai avārijas gadījumos. Uz ierīces vairoga ir poga un uzraksts “Jūs klausās”. Atliek tikai nospiest pogu un izklāstīt lietas būtību. Tūdaļ tiks veikti pasākumi: izsūtīta ātrās medicīniskās palīdzības mašīna, ieradīsies autoinspektori, lai analizētu situāciju. Bet, ja radies kāds bojājums, tad lūgumu pēc palīdzības nodos Autoservisa apkalpes stacijai, kuras rīcībā ir tehniskās palīdzības mašīna.
Avāriju signālu pieņemšanai Rīgas rajona Iekšlietu nodaļā ir speciāla operatora pults. Iepretim pultij izvietota shēma, kurā iedegas lampiņa. Pēc tās var spriest, kur noticis negadījums. Līdzīga operatīvo sakaru shēma jau darbojas vairākās Ukrainas un Gruzijas maģistrālēs. Pagaidām gar Rīgas–Jelgavas šoseju uzstādītas tikai trīs signālierīces – notiek aparatūras pārbaude, sistēmu regulēšana.”
Lai diskusija neapsīktu
“Raksts “Par Raiņa parku un citām problēmām” tiešām pelna, lai rastos plašāka diskusija kā par Raiņa, tā citiem Jelgavas parkiem, zaļajām un atpūtas zonām. Diemžēl apbrīnojama ir pilsoņu pasivitāte savas pilsētas labiekārtošanas jautājumos. Diskusija “nekustas”,” avīzes slejās neapmierināts ir A.Frišmanis.
“Mums katram taču ir no svara, kā izveidosies un bagātināsies mūsu pilsētas skats turpmāk. Labi, ka atsaucies pilsētas galvenais arhitekts V.Priednieks. Viņa secinājumiem ir autoritatīva nozīme. Pareizi, ka Raiņa parks ir tāds kluss, kā filozofiska miera pilns atpūtas stūrītis, lai pilnīgi būtu Raiņa dzīves un darba garā. Skaļums un atrakcijas te nebūtu piemērotas. Raiņa vārdam jāpiešķir arī rainiskas noskaņas parkā. Bet Raiņa parkam būtu jākļūst visādi bagātākam, krāšņākam. Vai te neiederētos arī kādas skulptūras, retāki un krāšņāki koki, krūmi? Jelgavā ir “Latvijas keramikas” centrs. Vai tas nerosina arī keramiķus par šo parku padomāt? (..) Nedomāju, ka šajā parkā vairs vietas nebūtu nekādiem priekšnesumiem, svinīgu gadījumu norisēm. Balstīties vienīgi uz Uzvaras parku diezin vai būtu pareizi,” uzskata rakstītājs.
Viņš turpina: “Mūsu revolucionārajā pagātnē liela nozīme bija Langervaldes parkam. Cik “sarkano” sapulces te nav notikušas, cik sarkano karogu te nav plīvojuši, cik revolucionāru lapiņas še nav kaisītas un dalītas! Zem zaļumbaļļu maskas parkā runāja revolucionāri. Še dancoja, bet no šejienes tik bieži “dancināja” kungu un valdošās šķiras mieru. Langervaldes “sarkano pūznis” vienmēr bija kazaku uzraudzībā. Tagad Langervalde ir nolaista krūmaine, kur vecie koki paliek arvien retāki un nožēlojamāki. Būvmateriālu un konstrukciju rūpnīca ierīkoja gar malu dzelzceļa atzarojumu, un “parks” kļuva vēl nepievilcīgāks.”
“Pasta saliņa, kā to atzīmē V.Priednieks, patiešām būtu visai piemērota vieta, kuru varētu pilnīgi izmantot organizētai atpūtai. Bet lielā Pils sala? Vai tā aiz pils paliks kā sienkopības objekts? Tiesa, sala applūst, bet zemes līmeņa pacelšana šajos laikos vairs nav problēma. Varbūt te varētu būt vieta lauksaimniecības muzejam, varbūt Lauksaimniecības akadēmija vai cita iestāde varētu še padomāt par kādu republikas mēroga izveidojumu?” pirms 40 gadiem prātoja raksta autors.
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
