Pirms 40 gadiem
1978. gada 6. septembrī
Mākslīgās sirds drošais pulss
““Tuk – tuk, tuk – tuk,” – ritmiski un precīzi pulsē mākslīgā sirds. Šo brīnumaino troksni pagaidām dzirdējuši pavisam nedaudzi, jo PSRS Valsts prēmijas laureāta profesora V.Šumakova vadītie eksperimenti sākušies nesen. Taču ķirurgi un inženieri, kas roku rokā kopīgi strādā galvaspilsētas orgānu un audu transplantācijas institūtā, jau guvuši ievērojamus panākumus: mākslīgā sirds jau var pulsēt vairāk dienas.
Tas kļuva iespējams, pateicoties jaunu materiālu pielietošanai uz poliuretāna bāzes.
Mediķi, ķīmiķi, biologi, elektroniķi – plašs ir šo augsti kvalificēto speciālistu loks loks, kas risina problēmu par dzīvās sirds aizstāšanu ar mākslīgo. Problēma ļoti sarežģīta, tādēļ katram tās aspektam jāpieiet dziļi zinātniski. Bet eksperimenti turpinās, eksperimenti vieš cerības.”
Sagatavošanas klase sešgadīgajiem
“Agrāk viņus sauca par ābečniekiem. Līdz pirmajai klasei viņi iemācījās pazīt burtus, skaitīt līdz desmit un rīkoties ar spalvaskātu. Pēc šādas metodes mācījās daudzu mūsdienu skolēnu vecmāmiņas…
Tagad šī sagatavošanas sistēma uzticēta pirmsskolas bērnu iestādēm, kuras ar šo pienākumu lieliski tiek galā, un pirmklasnieku redzes loks un iemaņas vairākkārt pārsniedz to zināšanu apjomu, kas kādreiz bija mūsu vecmāmiņām un vectētiņiem pūrā, no ābečniekiem pirmajā klasē pārejot. Taču bērnudārzos visiem vietas nepietiek. Turklāt novērojumi rāda, ka tie bērni, kuri skolai gatavojas mājas apstākļos, ar grūtībām iedzīvojas skolā, dažkārt stipri atpaliek mācībās. Klasē, kur skolēnu zināšanu līmenis ir dažāds, grūti strādāt skolotājiem. Šie trūkumi mudināja izglītības darbiniekus meklēt arī citus ceļus. Viens no tādiem ir pati skola. 1. septembrī pirmo reizi Jelgavā sagatavošanas klasi sešgadīgajiem bērniem, kuri neapmeklē pirmsskolas iestādi, atvēra 4. vidusskolā. Tajā mācīsies vairāk nekā 30 nākamo pirmklasnieku. Nodarbību režīms piemērots bērnu vecumam – katra 30 minūtes, būs arī rotaļas, aplicēšana, muzicēšana un citas interesantas nodarbības. Pamazām bērni pieradīs pie skolas prasībām, režīma.”
No svinībām uz tīrumiem
“Jaunā mācību gada pirmajā dienā, šķiet, visa Jelgava kļuvusi līksmāka un jaunāka. Pēc vasaras mācību un ražošanas prakses darba studentu celtnieku un mehanizatoru vienībās savā pilsētā atgriezušies vairāki tūkstoši vējā un saulē brūni iedeguši, vērtīgu darba rūdījumu ieguvuši puiši un meitenes, nākamie lauksaimniecības speciālisti. Daudzi no viņiem uz pils aulu, kur notiek jaunajam mācību gadam veltīta svinīgā sanāksme, ieradušies vēl “trešā semestra” formas tērpos ar vienību emblēmām uz piedurknes. Svinīgāk ģērbušies, nedaudz biklāki un satrauktāki garajās krēslu rindās sasēduši pirmkursnieki, kuri tikai nule kā kļuvuši par pilntiesīgiem vairāk nekā 7000 lielās LLA studentu saimes locekļiem. 850 jaunajiem studentiem arī veltīta akadēmijas rektora, profesora K.Špoģa runa sanāksmes sākumā.”
Ne maizes, ne zābaku
“Lauku darbi rauj cits citu. Lietus nežēlo, un slapjumā mirkst gan cilvēki, gan raža, gan mašīnas, gan zeme. Te neskaita stundas, nepētī, vai tā sestdiena vai svētdiena, bet steidz, ko vien varēdami, izraut no lietus gāzienu skavām. Jāstrādā ļoti grūtos apstākļos, kad brīžiem ne vīlīte nav sausa. Maize jāsargā, maize jāglabā. Maize arī jāēd. Bez tās ne kombainieris sēdīsies pie stūres, ne šoferis kāps kabīnē, ne talcinieks brauks palīgā. Bet pienāk satraucošas ziņas: nav Cenu ciemā maizes, nav Vircavā maizes, nav Elejā maizes, nav miltu, nav putraimu, nav…”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
