Pirms 40 gadiem
1978. gada 4. oktobrī
Nāk jaunās ražas cukurs
“Atbildīgs darba cēliens sācies Jelgavas Cukurfabrikas ļaudīm. Aizvadītajā sestdienā viņi sāka pārstrādāt šī gada ražas bietes.Jelgavnieki rūpīgi sagatavojušies jaunajai sezonai. Laikus tika izremontēta tehnoloģiskā iekārta. Vairākos iecirkņos uzstādītas augstražīgas mašīnas un palīgmehānismi. Tas dos iespēju fabrikas kolektīvam pašu iepirkto izejvielu pārstrādāt 70 diennaktīs krietni īsākā laikā nekā citus gadus.
“Saldais konveijers darbojas nevainojami,” pastāstīja uzņēmuma galvenais inženieris (..). “Strādājot roku rokā ar mūsu zonas cukurbiešu audzētāju saimniecībām, esam uzņēmušies saistības iegūt no katra sējumu hektāra ne mazāk par 30 centneriem cukura.””
Kriminālmeklēšanas nodaļas ikdiena
“Atklāti sakot, mēs esam jau pieraduši, ka stāsti par kriminālmeklēšanu sākas ar slepkavību vai sliktākā gadījumā ar bruņotu laupīšanu. Bet šoreiz slepkavību nebūs un laupīšanas arī. Un ne tāpēc, ka to nebūtu, bet tāpēc, ka tās gan mums, gan kriminālmeklēšanas darbiniekiem ir retums. Turklāt šādās krimināllietās mūs vairāk aizrauj situācijas dramatisms un notikumu dinamika, tādēļ reti ievērojam tos, kuri atklāj noziegumus. Mierīgos ikdienas apstākļos ar viņiem iepazīties vieglāk, kaut arī kriminālmeklēšanas nodaļas parasto darbu par mierīgu nosaukt grūti. Turklāt jebkurš noziegums, ar kuru sastopas operatīvais darbinieks, atgādina kamolu, kurā nevis viena, bet desmitiem un simtiem dziju, bet tikai dažas ved pie noziedznieka, uz patiesību. Tāpēc, acīmredzot, operatīvo darbinieku leksikā nav nejaušs juridiskajās vārdnīcās neievietotais vārds “atšķetināt”. Un ļoti bieži šai atšķetināšanai viena slēpņa, vienas vajāšanas par maz, jāuzraksta desmitiem papīru, jāapstaigā simtiem cilvēku, meklējot vienīgo, bet pareizo iespēju. Bet noziedznieki negaida, kamēr viņus aizturēs. Novilcināsies – un meklē vēju laukā.
“Operativitāte ir viena no mūsu darba galvenajām īpatnībām,” stāsta kriminālizmeklēšanas Jelgavas nodaļas priekšnieks Andrejs Belokurskis.”
Ar prasmi un iejūtību
“Kad 1967. gadā atkal nodibinājās Jelgavas rajons, ieradāmies Sesavas ciemā, lai Kultūras namā apskatītu kinoizrāžu punktu. Līdz tam Sesava bija Bauskas rajona teritorijā. Atbraucējus iepriecināja priekšzīmīgā kārtība kino projekcijas telpā, tīrie, ar pārvalkiem apsegtie aparāti, gaumīgi izvietotā kinoreklāma. Tas bija patīkams pārsteigums, salīdzinot ar citās vietās redzēto.
“Linards Sīmanis ir mūsu rajona labākais kinomehāniķis,” tā toreiz par šī kinopunkta saimnieku teica Bauskas rajona kinodirekcijas direktors Vilnis Kalnmeijers. Bet Bauskas rajonam nācās zaudēt savu labāko kinomehāniķi. Komunists Linards Sīmanis saprata, ko nozīmē rajona dibināšanas grūtības un pieņēma piedāvājumu nākt talkā Jelgavas rajona kinodirekcijas izveidošanā. Savas pirmās kategorijas kinomehāniķa zināšanas viņš ieguldīja tehniskā vadītāja darbā, bet dzīvesbiedrei Skaidrītei atradās vieta direkcijas administratores postenī.”
“Druva” pārvar grūtības
“Kolhozā “Druva” šoruden ziemāji jāsēj gandrīz 350 hektāros. Kaut arī te augsne vieglāka nekā vairumam saimniecību rajonā, ziemāju iesēšanas problēma rada raizes. Pirmkārt, arī “Druvā” ne visur var izmantot tehniku augsnes aršanai. Otrkārt, pat uzartajās un kultivētajās platībās sēju veikt nav iespējams tā, kā parasti to dara.
“Gudrojām, spriedām, kā vienkāršot sējas tehnoloģiju,” pastāstīja galvenais agronoms I.Baumanis, “pārliecinājāmies, ka raitāk sokas, ja sējmašīnai nomontē sēklu vadus un diskus. Aiz sējmašīnas piekabinājām parastās ecēšas. Tā panākam sēklas iestrādi augsnē.””
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
