Pirms 40 gadiem
1978. gada 15. novembrī
Vairāk, labāk, daudzveidīgāk
“PSKP Centrālā Komiteja un PSRS Ministru Padome pieņēmušas lēmumu “Par pasākumiem, kas veicami, lai palielinātu bērniem domāto preču ražošanu, paaugstinātu to kvalitāti un uzlabotu tirdzniecību ar šīm precēm”.
Lēmumā atzīmēts, ka valsts pastāvīgā gādība par mātes un bērna aizsardzību, par bērnu izglītību un audzināšanu rada labvēlīgus apstākļus vispusīgai un harmoniskai jaunās paaudzes attīstībai. Risinot šos uzdevumus, ir svarīgi arvien pilnīgāk apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc daudzveidīgām bērnu sortimenta precēm.
Devītās un desmitās piecgades laikā stipri pieaugusi daudzu bērniem domāto preču izlaide, manāmi uzlabojies to sortiments un kvalitāte, noorganizēta vairāku tādu izstrādājumu ražošana, kurus agrāk neizgatavoja. Liela sociāla nozīme ir tam, ka bērnu apģērbu, apavu, mēbeļu, velosipēdu un citu preču cenas valsts tur zemā līmenī.”
Uzcelt namu ļoti grūti
“Celtniekiem nav viegls darbs. Vasaras svelmē un ziemas salā jāstrādā zem klajas debess. Gadās, ka cilvēks nostrādā vienu vai divus mēnešus un aiziet no celtniecības meklēt vieglāku darbu.
“Tie ir gadījuma ļaudis,” par viņiem saka 40. celtniecības un montāžas pārvaldes meistare Biruta Dimpere. “Viņi nekur ilgi nepaliks. Īsts celtnieks – tas uz visu mūžu.”
Kā divdesmitgadīga meitene viņa ieradās būvlaukumā pēc profesionāli tehniskās skolas beigšanas. Sāka strādāt par mūrnieci. Ķieģelis pie ķieģeļa, un skaties – līdz darba beigām izaugusi siena. Tagad mūrnieka profesija aiziet pagātnē. To nomaina montētāji, elektrometinātāji.
B.Dimperes rokām celti daudzi nami Komjaunatnes, Raiņa, Sudrabu Edžus, Žukovska ielās un citur. Tagad meistares vadībā būvē dzīvojamo namu kvartālu R.Dzilnas ielā. Sāka purvainā vietā. Īsā laikā uzcēla piecus namus. Nu simtiem jelgavnieku te saņēmuši jaunus dzīvokļus.”
Ir jānāk lūzumam
“Tā bija vaļsirdīga saruna, kas izraisījās padomju saimniecības “Lielupe” komunistu sapulcē. Un tāda arī beidzot bija vajadzīga. Gadiem ilgi pirmorganizācijas darbā bija vērojamas jau par hroniskām kļuvušas parādības: vairāku partijas biedru pasivitāte, disciplīnas trūkums, neprasme gatavot jaunu partijas rindu papildinājumu, izvietot komunistu spēkus, ietekmēt mikroklimatu darba kolektīvos, ražošanas organizāciju, vadītāju darba stilu.
Pārskata periodā pirmorganizācijas darba vadība bija uzticēta jaunam sekretāram Harijam Miķelsonam, kurš turklāt dažādu apstākļu dēļ vairākus mēnešus bija no organizācijas atrauts. Viņa pirmais darba gads ar lūzumu saimniecības partijas pirmorganizācijas darbībā nav iezīmējies. To pārskata ziņojumā H.Miķelsons godīgi un principiāli pateica komunistiem, neslēpjot arī paša kļūdas un neveiksmes.”
Vecāki palīdz skolai
“Pirmā mācību ceturkšņa noslēgums Sprīdīšu astoņgadīgajā skolā bija neparasts – pēc svinīgās līnijas pie direktora pulcējās vecāku komiteja, lai kopā ar pedagogiem apspriestu sekmju stāvokli. Skolas direktora Ināra Boča ziņojums nebija iepriecinošs. Sevišķi uztrauca sekmes astotajās klasēs. Uz komitejas sēdi bija ataicināti arī skolēni un viņu vecāki. Kopējās pārrunās atklājās, ka vairums nesekmīgo nāk no tā saucamajām “nelabvēlīgajām ģimenēm”. Tajās bērni atstāti savā vaļā, nav ģimenes siltuma, uzmanības, vecāki vai nu šķīrušies vai arī galvenā audzinātāja ir vecmāmiņa, jo dažkārt māte aizņemta ar citiem bērniem un “grūti audzināmo” tēvu, kurš bieži dzer. Vecāku komiteja nolēma sniegt šiem bērniem palīdzību. Katram norīkoja šefu. Tā mazā Ļ. ar savām sekmēm ik nedēļu iepazīstinās rūpnīcas “Spartaks” sieviešu komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Fomenko. “Progresa” ceha priekšnieks Genadijs Durnovs uzņēmās šefību par astotās klases skolnieci I.”
Izmantota Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolekcija
