Šogad nepilnos četros mēnešos Latvijā darbavietās bojā gājuši jau 16 strādnieku, kas ir teju divas reizes vairāk nekā pērn. Mirušo vidū ir arī divi jelgavnieki – tālbraucējšoferis un tipogrāfijas darbinieks, kurš izdarījis pašnāvību.
Valsts darba inspekcijas Zemgales filiāles vadītājs Valdis Dūms stāsta, ka šogad palielinājies arī smago nelaimes gadījumu skaits, piemēram, Glūdas pagastā darba laikā salauzis kāju simt latu «stipendiāts», Ozolniekos kāds strādnieks neveiksmīgi nokritis pa kāpnēm, bet Jelgavā kokapstrādes uzņēmuma darbinieks nopietni traumējis roku. Aug nelegālo strādnieku skaits«Runa ir gan par uzņēmēju attieksmi pret saviem darbiniekiem, gan par darba drošību. Uzņēmumos līdz minimumam samazināts darba aizsardzības speciālistu skaits, bet nodarbinātos galvenokārt interesē, kā vairāk nopelnīt. Fakts, bet mūsdienās ļoti daudzi izvēlas strādāt nelegāli, neuztraucoties par valsts solītajām sociālajām garantijām. Piemēram, liela daļa kokapstrādes uzņēmumu pa dienu strādā legāli, bet nakts maiņās – bez līguma,» atzīst V.Dūms. Pērn pierādīto nelegāli nodarbināto personu skaits Zemgalē audzis par vairāk nekā pusi. Sods par šādu pārkāpumu uzņēmumam ir no 750 līdz 5000 latu. V.Dūms kā piemēru min 900 latu sodu firmai, kas Jelgavas dzelzceļa stacijā veica inženierkomunikāciju darbus un tajos nelegāli nodarbināja divus cilvēkus. Riskantie uzņēmumu līgumi Kā sāpīgu momentu V.Dūms min uzņēmumu līgumus, kas pēdējā laikā praksē parādoties aizvien biežāk. Tos bieži izvēlas slēgt būvfirmas, taču darbiniekam tas ir ļoti riskants variants, atzīst VDI pārstāvis. «Ar cilvēku tiek noslēgts nevis darba, bet uzņēmuma līgums, piemēram, par jumta uzlikšanu. Taču abu līgumu formās ir vairākas atšķirības, piemēram, nodarbinātajam pašam jāmaksā nodokļi, taču daudzos gadījumos tas netiek darīts. Turklāt, ja uzņēmējs darba veicējam nesamaksā algu, VDI nav tiesīga šajā lietā iejaukties,» komentē V.Dūms. Pagājušogad šādi algas netika izmaksātas daudziem Jelgavas skolu siltināšanas darbos strādājošajiem, kas vēlāk palīdzību meklēja VDI. Baudīs lauksaimniekusSeptembrī VDI plāno plašus reidus lauksaimniecībā. Pārbaudītas tiks zemnieku saimniecības, kaltes un citi lauksaimniecības uzņēmumi Jelgavas un Ozolnieku novadā. V.Dūms stāsta, ka pagājušajā gadā Zemgalē tieši lauksaimniecība atzīta par bīstamāko nozari. Tajā notikuši pieci no astoņiem nāves gadījumiem, seši no 24 smagiem nelaimes gadījumiem un 23 no 134 vispārējiem nelaimes gadījumiem. «Vairumā cieš mazo saimniecību darbinieki. Tiek strādāts ar novecojušu tehniku, arī darba aizsardzībai naudu atrast ir grūti. Nelaimes notiek ar siena presēm, graudu kombainiem, traktoriem, cilvēki pat iet bojā. Arī kontingents, kas strādā šādās saimniecībās, bieži vien nav no labākajiem – tur arī visas nelaimes rodas,» skaidro V.Dūms. Sāpīgs jautājums ir talku rīkošana un «palīdzība draugam». «Joprojām nav definīcijas, kas ir talka, tāpēc likumiski darbos palīdzēt drīkst tikai pirmās personas radinieki – ne «draugi», ne «kaimiņi» palīdzēt būvēt māju vai novākt kartupeļus bez darba līguma nedrīkst. Sesavā pirms gada bija gadījums, kad kaimiņš kaimiņam izlīdzēja nokult labību, bet tas ielīda kombaina bunkurā un palika bez kājām. Arī Jaunsvirlaukā atminos gadījumu, kad kombaina mehānismā bojā gāja cilvēks,» stāsta V.Dūms.
