Pirmdien darbu sāka kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas, kuru uzdevums – atklāt un novērst esošos un iespējamos kūlas degšanas gadījumus, kā arī aicināt Latvijas iedzīvotājus nededzināt pērno zāli.
Pirmdien darbu sāka kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas, kuru uzdevums – atklāt un novērst esošos un iespējamos kūlas degšanas gadījumus, kā arī aicināt Latvijas iedzīvotājus nededzināt pērno zāli. Divu cilvēku patruļa ik dienu strādā arī Jelgavas rajonā.
“MRS grupas” projektu vadītāja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vītola informē, ka patruļas tiek organizētas un koordinētas, sadarbojoties apdrošināšanas sabiedrībai “If Latvia”, Iekšlietu ministrijai un Vides ministrijai, tās veido nealgoti brīvprātīgie – vides aizsardzības aktīvisti.
Kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas divu līdz četru cilvēku sastāvā katru dienu darbojas arī Rīgas, Valmieras un Liepājas rajonā. Tās pārvietojas automašīnās “Volkswagen Bora”, kas marķētas ar aicinājumu iedzīvotājiem nededzināt savu zemi, kā arī ar pirmās palīdzības telefona numuriem.
Mašīnu ekspluatāciju, degvielu un informatīvo materiālu sagatavošanu finansē “If Latvia”. “Kūlas dedzināšana Latvijā ir viens no brutālākajiem veidiem, kā cilvēks kaitē dabai, visai dzīvības ķēdei un arī pats sev. Par savu pilsonisko pienākumu uzskatām, cik iespējams, ierobežot šo destruktīvo procesu,” uzsver apdrošināšanas kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.
Plānots, ka patruļu darbs turpināsies divas nedēļas, tas tiek uzskatīts par aktīvāko kūlas dedzināšanas laiku. Iedzīvotājiem, māju un zemju īpašniekiem tiek dalītas informatīvas lapas ar aicinājumu nededzināt zemi un ar svarīgākajiem telefonu numuriem, kur vērsties gadījumos, kad tiek konstatēti kūlas ugunsgrēki.
“Ziņas” kopā ar patruļu pabija Svētes pagastā. Tur Vides aizsardzības kluba darbinieks Aivars Jakovičs un “Zaļā telefona” operators Kārlis Putriņš informatīvos materiālus tālākai izplatīšanai nodeva pagasta Padomes darbiniekiem. Bibliotekāri Minjonu Ozolu vairāk satrauc Svētes upē izplūdusī dīzeļdegviela, ar ko piesārņotas tuvējās palieņu pļavas. Pēc viņas domām, tās ir īpaši ugunsbīstamas.
Kā pastāstīja K.Putriņš, galvenā uzmanība vērsta uz vietām, kur liesmas varētu apdraudēt meža masīvus, palieņu pļavas un putnu ligzdošanas vietas upju krastos. Viņš pārliecināts, ka vietās, kur savulaik dedzināta kūla, strauji savairojas ērces, kas virszemē izlien vēlāk. Reizē ar pērno zāli sadeg arī to dabiskie ienaidnieki – zirnekļi.
Patruļu dalībniekiem nav tiesību aizturēt un sodīt kūlas dedzinātājus, tāpēc viņi par degošu zāli informē ugunsdzēsējus un policiju.
Pērn kūlas ugunsgrēkos bojā gāja četri cilvēki, nodega 153 ēkas, izdega 8092 hektāri zemes, kā arī tika dzēsti 2837 kūlas ugunsgrēki.
