Tā kā ES nostādne par kopējo lauksaimniecības politiku, iespējams, tiks realizēta visās kandidātvalstīs, zemkopības ministrs A.Slakteris, abiem saviem tuvākajiem kolēģiem nosūtījis uzaicinājumu tikties un trijatā pārrunāt šā brīža aktualitātes.
Tā kā Eiropas Savienības nostādne par kopējo lauksaimniecības politiku, iespējams, tiks realizēta visās kandidātvalstīs, mūsu zemkopības ministrs Atis Slakteris abiem saviem tuvākajiem kolēģiem – Lietuvas zemkopības ministram Jeronimam Kraujelim un Igaunijas zemkopības ministram Jānusam Marandi – nosūtījis uzaicinājumu tikties un trijatā pārrunāt šā brīža aktualitātes, «Ziņām» vēsta Zemkopības ministrijas preses dienests.
Latvijas ministrs uzskata, ka Eiropas Savienības piedāvātā lauksaimniecības politika kandidātvalstīm ir apspriežama visām trim Baltijas valstīm kopā. Tādēļ arī viņš ir ielūdzis Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministrus uz tikšanos Rīgā 27. un 28. februārī. Ministrs uzsver, ka šajā brīdī ir ļoti svarīgi saskaņot vienotu pozīciju, lai aizstāvētu mūsu kopīgās intereses.
Pirmais līgums Latvijā par SAPARD atbalsta līdzekļu piešķiršanu ir noslēgts. Lai to izdarītu, zemniekam bija rūpīgi jāizstudē 22 lappuses teksta.
Kā norādīja Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere, tas bija savā ziņā vēsturisks notikums – tika iegrāmatotas saistības, apņemšanās izmaksāt naudu pēc SAPARD pretendenta projekta realizēšanas. Veiksmīgais saimnieks – Talsu rajona Rojas pagasta zemnieku saimniecības «Madaras» īpašnieks Juris Kokins – , parakstīdams ikvienu no līguma 22 lappusēm, ar kuru saturu viņš bija iepazinies jau iepriekšējā dienā, uzņēmās atbildību piecu gadu garumā, sākot ar naudas izmaksāšanas dienu. Kā zināms, par SAPARD finansējuma izlietojumu saimniekam būs regulāri jāsniedz pārskats.
J.Kokins iepriekš Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē bija iesniedzis projektu SAPARD atbalsta līdzekļu saņemšanai apakšprogrammā «Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākuma avotus», lai attīstītu lauku tūrismu. Viņš ieplānojis viesnīcas «Rojupe» rekonstrukcijas otro kārtu, kas paredz atpūtas iespēju un servisa līmeņa celšanu. Saimnieks norādīja, ka «Rojupē» būs pirts ar atpūtas telpām, baseins, konferenču zāle 40 personām un uzlabota virtuve – «viss, ko aizvien lielāku komfortu mīlošie tūristi pieprasa». Pats pasākuma vaininieks nemaz nebija sajūsmā, ka pēkšņi nonācis preses uzmanības centrā. Bet «Ziņām» viņš atzina, ka jūtas savā ziņā apmierināts un satraukts, jo arī tālākais ceļš nav viegls – pārskati, Lauku atbalsta dienesta kontroles, un visi darbi taču vēl priekšā. J.Kokins nav cerējis būt pirmais, ar kuru tiek parakstīts līgums. Turklāt tādā svinīgā brīdī viņš būtu gribējis sev līdzās redzēt kundzi – diplomētu grāmatvedi, viņa ir ieguldījusi lielu darbu un zināšanas sarežģītā projekta tapšanā.
Zemkopības ministrs Atis Slakteris par zemnieka veikumu arī bija gandarīts: «Man prieks par Kurzemes saimnieka pamatīgumu un uzņēmību, prieks par viņa ieguldījumu pagasta attīstībā un arī par darba vietām, ko viņš, realizējot šo projektu, radīs rojeniekiem.»
Vēlot veiksmi projekta īstenošanā, zemkopības ministrs J.Kokinam dāvināja simbolisku karotīti – lai «pabarotu ne tikai ģimeni, bet arī klientus ar kvalitatīviem produktiem». Savukārt I.Pilvere, vēlot izturību, dāvināja eglīti podiņā.
Lauku atbalsta dienesta direktore norādīja, ka no pērn iesniegtajiem 30 SAPARD pretendentu projektiem 26 tika apstiprināti. Pieci projekti izstrādāti lauku ekonomikas dažādošanai, pārējie – tehnikas iegādei. Diemžēl pagaidām vēl neviens nav gribējis ar SAPARD līdzfinansējumu uzlabot infrastruktūru.
Kopumā līdz šā gada projektu iesniegšanas pirmās kārtas termiņa beigām, tas ir, līdz 1. februārim, reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs bijusi liela aktivitāte. Latgales pusē, piemēram, lauksaimniekus interesē SAPARD atbalsts zemju apmežošanai.
A.Slakteris, runājot par tuvināšanos iestājai Eiropas Savienībā (ES), norādīja, ka var diskutēt par to, vai lauksaimniecība ir labākais bizness Latvijā, bet, ka tas noteikti ir pats godīgākais, nav šaubu. Taču tieši šajā jomā sarunas ar Eiropu ir jūtīgākās. Kā skaidroja Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze, tas ir tādēļ, ka lauksaimniecība skar visus cilvēkus – ēd taču visi. Par šo nozari vienmēr bijušas grūtākās sarunas. M.Roze atzīst, ka ES prasības ir augstas, taču nepiekrīt, ka mēs tās nevaram izpildīt.
Patiesi ir pienācis laiks apsvērt visus «par» un «pret» ES. Valdības vīri un citas augstas amatpersonas ir stabili eirooptimisti, taču lauksaimnieki joprojām lauza galvu par to, kādus labumus sev līdzi nesīs ES dalībvalsts statuss. Pirmsiestāšanās fonds SAPARD runā par labu plašajai savienībai, kaut arī ir ilgi gaidīts.
