Ekskavatorista darbā komunālajā dienestā man ir 28 gadu stāžs, bet tik liels sniegs līdz šim nav bijis jāšķūrē un jāpārkrauj. Ikdienā vai nu braucu ar šķūri pa priekšu sāls kaisītājiem, vai arī krauju vaļņus ielas malā. Piektdien, piemēram, strādāju Loka maģistrālē, kur visas dienas garumā divu braukšanas joslu vietā izveidoju četras. Tomēr vistrakākais sniegs bija bērnībā pirms 35 – 40 gadiem. Jā, biju mazs un sniegs likās dziļāks, taču arī citas mašīnas un zirgi toreiz bija. Kāpurnieks laukos izdzina šauru ceļu, līdz to atkal pieputināja ar valni zirgam līdz vēderam un lops vairs nevarēja paiet. Tad dzina nākamo sliedi uz lauka blakus, un lieta gāja. Tajos laikos bija kārtīgi «bobiki», bet tagad skaties – šviukt, spolē! Jelgavnieki var būt pateicīgi, jo pilsēta dienu un nakti gādā par sniega tīrīšanu. Citās pilsētās un jo sevišķi ārzemēs pašvaldības tik liela sniega gadījumā pasaka, lai iedzīvotāji paši maksā, ja grib katru stūri tīru. Bet pie mums – kā uzsnieg pāris centimetru, tā cilvēkiem uzreiz «ai, ai!».Nu jau kopš decembra sākuma strādāju gandrīz bez brīvdienām maiņu darbā, ir bijis, kad «sutku» no vietas norauj. Ja snieg, ko padarīsi? Gan dienas, gan nakts darbam ir savi plusi un mīnusi. Naktī ielas klusākas, vieglāk strādāt, taču nākamajā dienā nevar tā izgulēties. Sanāk strādāt no astoņiem līdz astoņiem vai nu dienā, vai naktī. Šoreiz gadījās, ka gadumijas svētkos man bija brīvdienas, taču bērnu šampanieti sagādāju laikus, jo mūsu darbs tagad kā ārstiem – visu laiku jābūt sasniedzamam un gatavam strādāt.Mums ir zināmas divas vietas Pasta ielā un Meiju ceļā, kur zem kupenas atrodas mašīna, bet saimnieki neliekas ne zinis. No malas nepateiksi, ka tur kas apakšā. Vienreiz kādā ieliņā man arī gadījās, ka šķūrēju, krauju, līdz vienā mirklī zem sniega parādās auto! Pagaidām izticis bez skādes. Lielākas problēmas var gadīties, ja nonesīs kādu hidrantu ielas malā, jo tie visi ir zem sniega. Runājot par cilvēku attieksmi, gadās visādi. Kolēģi vasarnīcu rajonā piedzīvojuši, ka izskrien no mājas ar nūjām rokās, izrauj no traktora un sāk konfliktu tāpēc, ka sniegs iešķūrēts grāvī blakus viņa mājai. Citā vietā tantuks iet pa ietvi un ar spieķi baksta, kur vajadzētu notīrīt, lai gan tur ar tehniku nemaz nevar tikt. Tomēr lielākoties un turklāt diezgan bieži garāmgājēji smaida un rāda paceltu īkšķi. Es jums teikšu – baudiet ziemu, baudiet sniegu! Man šis laiks ir tikai priecīgs, jo ir darbs, kas, lai gan atbildīgs, tomēr nav grūts.
