Gads vēl nebija lāgā sācies, kad ugunsdzēsēji jau devās palīgā nelaimē nokļuvušiem jelgavniekiem.
Gads vēl nebija lāgā sācies, kad ugunsdzēsēji jau devās palīgā nelaimē nokļuvušiem jelgavniekiem.
4. janvārī pulksten 13.25 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dežūrdaļa saņēma ziņojumu, ka Pasta ielā 33 izcēlies ugunsgrēks. Pēc divām minūtēm notikuma vietā jau ieradās pirmā ugunsdzēsēju mašīna. Noskaidrojās, ka ugunsgrēks izcēlies mājas pagrabā. Nelaime nebūtu izvērtusies tik liela, ja pagrabam būtu durvis arī no ārpuses, taču šī māja celta 1953. gadā, kad pagraba ieeja visai bieži tika savienota ar kāpņu telpu. No pagrabā degošajām mantām dūmi piepildīja visu kāpņu telpu līdz pat ceturtajam stāvam.
Bīstamākie ir dūmi
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes vada komandieris Ivars Plāte pastāstīja, ka ugunsgrēkos briesmas cilvēkiem, pirmkārt, rada dūmi un tikai tad uguns. Arī šajā reizē bija tāpat. Kāpņu telpa bija kļuvusi par īstu skursteni, īpaši bīstama situācija valdīja augšējos stāvos, kur dūmi uzkrājās. Pirmā stāva iemītnieki bija paspējuši izskriet no mājas. Palīdzēt nevajadzēja arī otrā stāva iemītniekiem, taču sarežģītāk bija ar trešā un ceturtā stāva iedzīvotājiem, stāsta I.Plāte.
Misija – glābt un mierināt
Trešajā stāvā atradās kāda sieviete ar 22. decembrī dzimušu meitenīti. Kad pie abām nokļuva ugunsdzēsēji, māti jau bija pārņēmis šoks. Sieviete bija pārbijusies par mazuli, kaut gan lielākas briesmas saelpoties dūmus draudēja viņai pašai. Viens no ugunsdzēsējiem – Andrejs Davnarovičs – mazuli no mājas iznesa, izmantojot paceļamās kāpnes. Kad meitenīte jau atradās drošībā, glābt vajadzēja sievieti. Ivars Plāte viņai jau bija paguvis iedot savu elpošanas aparātu.
– Viņa bija ļoti nobijusies, – stāsta ugunsdzēsējs. – Sākumā pat domāja, ka elpošanas aparātā nav gaisa, un sauca, ka nevarot paelpot. Pēc tam viņu pārbiedēja tas, ka maska nedaudz aizsvīst, taču palēnām nomierinājās. Sākumā gribēju, lai sieviete no mājas izkļūst pa paceļamajām kāpnēm, taču viņa apgalvoja, ka to nespēs. Taisnība – nepieredzējušam cilvēkam pa šādām kāpnēm nav viegli nokāpt. Ivara Plātes dežūrgrupas ugunsdzēsējs Karims Hasanovs sievieti noveda lejā pa kāpņu telpu.
Pēc palīdzības sauca arī ceturtajā stāvā. Ugunsdzēsējiem radās jaunas problēmas – paceļamās kāpnes nevarēja pacelt tik augstu, jo traucēja pie mājas augošie koki. Andrejs Davnarovičs un Karims Hasanovs devās uz dzīvokli pa kāpņu telpu. Lai izglābtu sievieti, viņiem vajadzēja izlauzt dzīvokļa durvis. Lielo dūmu dēļ sieviete līdz durvīm nespēja nokļūt. Pēc iekļūšanas dzīvoklī ugunsdzēsēji viņai iedeva Ivara Plātes elpošanas aparātu, un, abu pavadīta, šī sieviete nokāpa lejā.
Ivars Plāte atzina, ka Jelgavā ugunsdzēsējiem visai reti iznāk vienlaikus glābt tik daudz cilvēku. Šādās reizēs darbu apgrūtina šoks un bailes, kas ir pārņēmušas nelaimē nokļuvušos. Ugunsdzēsējiem jāprot ne vien uzveikt uguni, bet arī viņus nomierināt un evakuēt.
Beidzot nākamo maiņu, Ivars Plāte piezvanīja mazās meitenītes mammai, lai apjautātos, vai ar viņām abām viss ir kārtībā. Noskaidrojās, ka mazulīti jau divas reizes apskatījis ārsts un atzinis, ka viņai nekas nekait. Tikai nelāgā deguma smaka vēl atgādināja par ugunsgrēku.
Darbā visādi gadās
Glābjot cilvēku, viss kas var notikt, «Ziņām» sacīja Ivars Plāte. Viņš atcerējās arī kādu gadījumu deviņdesmito gadu sākumā.
– Toreiz mums tikko bija piešķirtas jaunās melnās formas. Tās gan bija pārkrāsotas vecās, un nekāds dižais labums no tādām nebija – drēbe neizturīga un krāsotajam apģērbam ķērās klāt katra pūka. Man bija jāglābj kāda sieviete septītajā vai astotājā grūtniecības mēnesī. Tikko es viņu ceļu uz palodzes, lai evakuētu pa paceļamajām trepēm, jūtu – manas bikses uz dibena aiziet pa vīli… Dzīvē arī tā gadās, – smej ugunsdzēsējs.
Šogad Jelgavas ugunsdzēsēji jau izglābuši četrus cilvēkus, taču ir arī gadījies skatīties nāvei acīs. Nāvi diviem cilvēkiem atnesa ugunsnelaime kādā Zirgu ielas mājā. Ieradušies notikuma vietā un uzlauzuši dzīvokļa durvis, ugunsdzēsēji pie tām ieraudzīja sievieti, kas indīgajos dūmos bija nosmakusi, bet gultā atradās jau apdedzis vīrieša līķis. Šā ugunsgrēka cēlonis – smēķēšana gultā. Sieviete laikam bija centusies glābties, taču tālāk par durvīm nebija tikusi. Taču arī šeit ugunsdzēsējiem bija kāds cilvēks, ko izglābt.
Nesmēķējiet gultā!
Ivars Plāte atzina, ka ļoti bieži ugunsgrēku cēlonis ir smēķēšana gultā. Viņam arī piemītot pīpēšanas netikums, taču viņš nekad nesmēķējot gultā, jo tik bieži ir redzējis, kādas tam var būt sekas.
Vada komandieris domā, ka nereti ugunsnelaimēs vaina jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem, taču gadās, ka tās izceļas vecu, ugunsdrošībai neatbilstošu elektrības vadu dēļ. Joprojām Jelgavā daudzās ēkās tie ir ar gumijas izolāciju. Tādi vadi ir ļoti nedroši, jo ar laiku gumija saplaisā, un no vadu izdalītā siltuma pārvēršas par ogli, bet ogle ir lielisks elektrības vadītājs. Maksimālais šādu vadu izmantošanas termiņš ir 15 gadu.
I.Plāte pārliecināts, ka dažreiz ugunsnelaimju cēlonis ir naudas trūkums – cilvēkiem nav līdzekļu, lai izsauktu speciālistu, kas iztīrītu dūmvadu vai ventilāciju.
Nirēji starp ugunsdzēsējiem
Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā arī profesionāli nirēji. Viņi ir beiguši apmācības kursus Rīgā, Jūrniecības tehniskajā skolā. Pašlaik Jelgavas brigādē strādā četri nirēji. Viņiem ir viss vajadzīgais aprīkojums, kā arī dokumenti, kas apliecina, ka viņi drīkst strādāt šādu darbu. Katrā maiņā ir viens nirējs. Taču pēc drošības tehnikas noteikumiem uz glābšanas darbiem ir jādodas trīs cilvēkiem.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ūdenslīdēji no ūdens izvelk noslīkušos. Viens no smagākajiem gadījumiem bija aizvadītajā gadā, kad no karjera vajadzēja izcelt noslīcināta cilvēka mirstīgās atliekas. Līķis ūdenī bija nogulējis četrus piecus mēnešus, un bija sācies sadalīšanās process – tas darbu ļoti apgrūtināja.
Ivars Plāte ir pārliecinājies, ka ugunsdzēsības un glābšanas dienestā var strādāt tikai entuziasti. Tas ir grūts darbs, kurā ir arī ļoti nepatīkami brīži. Nereti jaunie darbinieki pēc nopietna ugunsgrēka nespēj vairs turpināt strādāt un aiziet. Reizēm ugunsdzēsēji, pildot darba uzdevumus, gūst traumas, bet tas gan esot ļoti reti. Pašreizējais vada komandieris trīs reizes ir izkritis cauri izdegušiem griestiem, tiesa, gan bez nopietnām sekām.
Jābūt labam psihologam
Glābēji pie daudz kā pierod, bet nenotrulinās. Visvairāk ugunsdzēsēji pārdzīvo bērna nāvi. Varot vēl pieņemt, ka mirst pieaugušie, bet bērna nāve ir smags pārdzīvojums. Ļoti smagi ir arī paziņot par tuvinieka nāvi piederīgajiem. Nereti ugunsdzēsējiem ir jābūt īstiem psihologiem, taču bieži arī viņiem pašiem ir vajadzīga psihologa palīdzība. Vienam tikt galā ar daudzajām nelaimēm ir ļoti grūti.
Ugunsdzēsējiem viens no «karstākajiem» periodiem gadā ir pavasaris, kad daudzviet tiek dedzināta zāle. Maiņā ugunsdzēsējam gadījies apmēram 25 kilogramus smago apģērbu uzvilkt un novilkt 13 reižu. Pašlaik ugunsdzēsēji darbā izmanto vācu un zviedru dāvināto aprīkojumu un tehniku, kā arī mantas, kas vēl palikušas no krievu laikiem.
Palīdzība vajadzīga gulbim
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri palīdz arī satiksmes negadījumos cietušajiem un nelaimē ūdenī vai uz ledus nokļuvušajiem. Viņu pienākums ir glābt ledū iesalušus gulbjus vai ielūzušus suņus. Tiesa, ne vienmēr šie dzīvnieki palīdzību vēlas pieņemt. To pierādīja Lielupē iesalstošā gulbja glābšana pagājušā gada decembrī. Tiklīdz glābēji bija ūdenī, putns nodemonstrēja savu lidotprasmi. I.Plāte ir pārliecināts, ka cilvēkiem nav jāiejaucas dabas ritmos. Viss notiks tā, kā tam jānotiek.
