Latvijas Audžuģimeņu biedrība jau vairākus gadus stieg cīņā ar vējdzirnavām. Nevalstiskā organizācija grib panākt, lai audžuvecākiem, kas audzina uz laiku viņu ģimenē ievietotos bērnus, šis periods tiktu ierēķināts darba stāžā. Latvijā dzīvo teju 600 cilvēku, kuri uzņēmušies šīs rūpes, bet viņi nav tiesīgi cerēt uz valsts pensiju, taču, pateicoties viņiem, vairāk nekā 1100 bērnu ir iespēja augt ģimeniskā vidē. Tikai tagad pēc mediju aktīvas iesaistīšanās Labklājības ministrija gatava diskusijai un jau piekritusi, ka sociālās garantijas varētu veicināt audžuģimeņu kustības attīstību. Taču māc šaubas, vai ar to vien pietiks, lai bērnunamus no mūsu sabiedrības izskaustu pavisam, mainīties varētu saturs, ne forma. Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka stāsta, ka audžuģimenēs «nevēlamākie» bērni esot zīdaiņi un pusaudži ar «izaugušiem radziņiem». Pēdējie paši nemaz nevēlas nonākt ģimenē. Zināmā mērā tas saistīts ar audžuvecāku pienākumiem darbā, jo ne visas darbavietas ir gatavas «uz sitienu» piešķirt savam darbiniekam bērna kopšanas atvaļinājumu. Un kāpēc arī lai cilvēks riskētu ar darbavietu, ja tā viņam atšķirībā no pilna laika slodzes bērna audzināšanā nodrošina sociālās garantijas un darba stāžu?Nereti bāriņtiesas redzeslokā nonāk ģimenes ar trim un pat astoņiem dažāda vecuma bērniem, bet atrast aizbildni vai audžuģimeni tik lielam bērnu skaitam ir problemātiski. Bērni nonāk aprūpes iestādē, un gadās, ka vienas ģimenes atvases jāšķir, kas nav labākais risinājums.
