Helēna Andersone, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga padomniece izglītības jautājumos, Konsistorijas locekle, Izglītības un zinātnes ministrijas Reliģiskās izglītības konsultatīvās padomes locekle.
Helēna Andersone, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga padomniece izglītības jautājumos, Konsistorijas locekle, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Reliģiskās izglītības konsultatīvās padomes locekle, darbodamās šajos amatos, ir zinošākais cilvēks valstī kristīgās izglītības jautājumos. Viņas viedoklī vienlīdz uzmanīgi ieklausās gan garīdznieki, gan laicīgās izglītības speciālisti.
Par to, kāds bija Helēnas Andersones ceļš līdz šāda ranga pienākumiem, kā viņa vērtē pašreizējo situāciju skolēnu kristīgajā izglītībā, – «Zemgales Ziņu» saruna ar arhibīskapa padomnieci.
Skautu solījums
– Pēc Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes absolvēšanas atgriezos dzimtajā Dobelē un sāku strādāt 1. vidusskolā, – stāsta Helēna Andersone. – Man vienmēr patikušas netradicionālas formas darbā ar bērniem, tāpēc 1989. gadā izveidoju skautu un gaidu vienību. Skautu kustība parādīja ceļu uz Baznīcu. Skautu solījumā ir vārdi «Skauts ir uzticīgs Dievam un Latvijai». Vienmēr vēlos iedziļināties lietu būtībā, un arī toreiz radās jautājums – kāpēc, ja jau skautu organizācija nav reliģiska? Atradu saikni ar Baznīcu, palīdzēja Dobeles toreizējais mācītājs Atis Vaickovskis.
Dievs devis spēku un gudrību
1991. gadā kļuvu par Luteriskās baznīcas draudzes Svētdienas skolas direktori. Strādājot radās vēlēšanās savās zināšanās dalīties ne tikai ar Svētdienas skolas bērniem. Jau toreiz pasniedzu vidusskolēniem ievadu reliģijā, ko gan neuztvēru kā mācību priekšmetu tradicionālajā nozīmē. Garš stāsts iznāktu par to, kā izveidojām Dobeles Kristīgo pamatskolu. Ceļš nebija viegls. Valdīja uzskats, ka kristīgās valsts skolas nevar pastāvēt, jo reliģija ir atdalīta no valsts. Taču jau bija precedents – darbojās Rīgas Kristīgā skola. Ceļu pavēra toreizējā izglītības ministra Andra Piebalga pavēle par skolas atvēršanu ar piebildi, ka ministrs uzņemas personīgu atbildību par šo soli. Aizvadītajā gadā jau bija pirmais devītās klases izlaidums.
Piecus gadus esmu šīs skolas direktore. Dievs ir devis spēku un gudrību apgūt zināšanas, lai varētu stāvēt blakus direktoriem ar krietni lielāku stāžu. Pagājušajā gadā direktoru atestācijā man piešķīra augstāko profesionālo kvalifikāciju un direktora eksperta tiesības.
Īsteno kopīgu mērķi
Iepriekšējos gados visi desmit (vienpadsmitais – arhibīskaps) Sinodes vēlētie Konsistorijas locekļi bija garīdznieki vīrieši. 1998. gada maijā Konsistorijā tika ievēlēti pieci garīdznieki un pieci laji (negarīdznieki). Mūsdienu sociāli ekonomiskajos apstākļos arī Baznīcai nereti nākas risināt sarežģītus īpašuma, juridiskos, izglītības jautājumus, kuros garīdznieki ne vienmēr ir pietiekami zinoši. Ievēlētie laji, protams, ir Luteriskās baznīcas locekļi, bet speciālisti kādā no sfērām.
Esmu viena no trim Konsistorijā ievēlētajām sievietēm. Uzskatu, ka līdzās garīgajām ir arī racionālas lietas, kas jārealizē, ja ir izvirzīts mērķis ieiet skolu sistēmā.
Paralēli darbojos IZM Reliģiskās izglītības konsultatīvajā padomē.
Mērķdotācijas kristīgajai mācībai
Deputāti 6. Saeimā nobalsoja par mērķdotācijām kristīgajai mācībai un ētikai. Tas nozīmē, ka valsts budžeta līdzekļi tiktu piešķirti tikai šiem priekšmetiem. Bet likums par reliģiskajām organizācijām nosaka, ka arī ticības mācībai jābūt valsts finansētai. IZM kopīgi radām šā jautājuma optimālu risinājumu, un simttūkstoš latu no budžeta līdzekļiem ir paredzēti trīs mācību priekšmetu – kristīgās mācības, ticības mācības un kristīgās ētikas – apguves finansēšanai.
Lai iesaistītu vairāk bērnu, tiks sākts darbs pie starpkonfesionāla mācību priekšmeta programmas izveides, kā arī pie 1. līdz 4. klašu starpkonfesionālās kristīgās mācības alternatīvās programmas. Gatavojam to iekļaušanai izglītības paraugplānā. 5. līdz 9. klašu grupā šie priekšmeti pagaidām paliek fakultatīvi.
Nepieciešami sagatavoti skolotāji
Ja paraugplānā būs šis mācību priekšmets, tad būs arī instrukcija, kas to drīkst mācīt. Izglītībai jābūt iegūtai valsts akreditētās mācību iestādēs. Prasības pedagogu sagatavotībai būs ļoti stingras. Nepieciešams pedagoģiskās izglītības dokuments un kristīgās izglītības dokuments. Prasībām, kuras uzstāda pedagogu kvalifikācijai, jābūt «izmērāmām» – cik skolotājs ir kristīgs, to nevar noteikt ne ministrija, ne direktors. Tas ir Baznīcas ziņā.
Pašreiz kristīgās mācības pedagogus sagatavo Latvijas Universitātes Teoloģijas un Pedagoģijas fakultātē, kursus izsludinājusi Kristīgā akadēmija. Šā gada rudenī pedagoģiskajā plūsmā skolotājus sagatavos arī Lutera akadēmijā. Prognozē, ka jebkuram, kas gribēs pasniegt skolā kristīgo mācību, reliģijas vēsturi, būs nepieciešama Baznīcas atļauja (to varēs izsniegt piecas Latvijas tradicionālās konfesijas).
Iepriecina IZM tikko apstiprinātais lēmums, ka piešķirtā mērķdotācija – 100 000 latu – izmantojama tikai pedagogu algām atšķirībā no iepriekšējā gada pieredzes.
Integrācijai jānotiek pakāpeniski
Vērtību izglītību vajadzētu integrēt visos mācību priekšmetos. Pagaidām šis process notiek diezgan haotiski. Ir radušās problēmas, atsevišķos gadījumos arī negatīva pieredze, kas norāda, ka pastiprināti jāpievērš uzmanība reliģiskās izglītības sakārtošanai.
Kristīgās izglītības integrācijai jānotiek pakāpeniski, nesasteidzot, tai jābūt sagatavotai kvalitatīvi. Darbs ir tikai sākumposmā.
