Lauksaimniecības tehnikas ringa pamatprincips ir sava veida kooperācija, kad zemnieki cits citam aizdod agregātus, kādu pašu tehnikas parkā nav. Biedrība «Zemnieku saeima» nākamnedēļ iecerējusi aktivizēt datu bāzi, kur sākotnēji būs atrodamas vismaz 25 tehnikas vienības. Tās lauksaimniekiem būs iespējams iznomāt par naudu vai bez maksas, ja kolēģim varēs piedāvāt kādu viņam vajadzīgu iekārtu. Aktīvākie šajā ringā pagaidām ir Zemgales lauksaimnieki, piemēram, kāds zemnieks no Zaļeniekiem ziemā piedāvā koksnes šķeldotāju un meliorācijas grāvju kopšanā izmantojamu zāles un krūmu pļāvēju.
Gan jaunie zemnieki, gan viņu pieredzējušie kolēģi pēc lauksaimniecības tehnikas izstādes apmeklējuma Hanoverē atzīst, ka liela daļa tur redzēto lauksaimniecības mašīnu Latvijas viensētu saimniecībām nav piemērotas, jo tās ir par lielu. Vidēji šāda mēroga tehniku var izmantot saimniecības virs 1000 hektāriem apstrādājamās zemes vai arī latviešiem jāsāk vairāk kooperēties un tehnika jāpērk ar domu par kooperāciju. Pērk trīsreiz jaudīgāku, nekā nepieciešamsJaunieši no Jauno zemnieku kluba stāsta, ka vāciešu kooperācijas pieredze ir apbrīnojama – tur ļoti labi darbojas kooperācijas princips, kad katrs mazais zemnieks, kas apsaimnieko 40 – 120 hektāru zemes, pērk vienu, bet vismaz trīs reizes jaudīgāku tehnikas vienību, nekā pašam nepieciešama.Pēc Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētāja Māra Šņickovska teiktā, katram kooperācijas saimniekam internetā ir šīs tehnikas noslodzes grafika plānotājs. Zemnieks no sākuma paredz sev datumus, kad strādās ar šo tehnikas vienību, un pēc tam ringa biedri internetā rezervē to saviem darbiem. Šīs sistēmas noslēpums – tehnikas vienība netiek dota cita rokās, bet gan saimnieks, kurš pircis agregātu, pats arī brauc apstrādāt citu ringā iesaistīto zemnieku laukus.Vācieši Latvijas zemniekiem stāstījuši, ka šī sistēma veiksmīgi darbojas un padara izaudzēto produkciju konkurētspējīgāku, nekā tas būtu tad, ja katram saimniekam būtu jāiegādājas visa tehnika.Mūsu zemniekus mēģinās «pieradināt» ar ziemas tehnikuLatvijā lauksaimnieki jau gadu desmitiem mēģina aktivizēt ringa sistēmu, bet pagaidām tas nav izdevies. Pieredze rāda, ka mūsu zemnieki nevis kooperējas, bet katrs pats pērk visus agregātus un komplektē pilnu tehnikas parku. Biedrības «Zemnieku saeima» projektu vadītājs Mārtiņš Trons «Ziņām» atzīst, ka situācija mūsu valstī un Vācijā ir krasi atšķirīga, ko visvairāk ietekmē laikapstākļi. Tur ražas novākšanas sezona ir ilgāka, zemnieks teju vai nesteidzoties var novākt savus laukus un vēl iespēt palīdzēt diviem trim kolēģiem. Turpretī Latvijā gan siena vākšanas, gan labības pļauja ilgst vien dažas nedēļas, tādēļ darbi katrā saimniecībā norisinās lielā steigā. Ringa datu bāze, ko «Zemnieku saeima» iecerējusi atklāt nākamnedēļ, vairāk būs domāta nevis ierastās lauksaimniecības tehnikas iznomāšanai, bet gan tādiem agregātiem, kas atrodami vien dažās saimniecībās. «Aršanas, sējas un ražas novākšanas tehnika ir katram zemniekam,» secina M.Trons, bet piebilst, ka arī tādu varēs atrast ringa datu bāzē. To piedāvās pāris firmas, kam tāda tehnika kalpo kā demo jeb piemēra variants iespējamiem pircējiem. Tuvākajos un vēl vismaz nākamajos 20 gados pieprasīta būšot meliorācijas sistēmu izveides, atjaunošanas un kopšanas tehnika. Piemēram, lielie grāvji no krūmu apauguma jāattīra varbūt reizi piecos vai desmit gados. Skaidrs, ka ikvienam zemniekam tāda tehnika nav vajadzīga, bet mašīnu ringā varētu būt pieprasīta, sevišķi ziemā. «Būs arī jaudīgi ekskavatori, celmu rāvēji, meliorācijas sistēmas veidotājs, ar ko zemē ieguldīt caurules,» uzskaita M.Trons. Sākumā – tikai biedriemDomāts, ka sākumā datu bāzē būs vismaz 25 tehnikas vienības, ko piedāvās tikai «Zemnieku saeimas» biedriem. Tās būs sakārtotas pēc markas, atrašanās vietas, zemnieka kontaktinformācijas, kā arī cenas. Biedrība neslēpj, ka izplatītākais veids ir tehniku iznomāt par naudu, taču, savstarpēji vienojoties, lauksaimnieki var uz noteiktu laiku mainīties agregātiem bez maksas.
