Tā diemžēl nav pateicīga pavalstnieka pacilāta uzruna, bet gan neapmierināta pilsoņa konstatējums: mūsu valdība un parlaments ir dārgs. Naudas vienībās.
Tā diemžēl nav pateicīga pavalstnieka pacilāta uzruna, bet gan neapmierināta pilsoņa konstatējums: mūsu valdība un parlaments ir dārgs. Naudas vienībās.
Ja salīgstam meistaru, lai uzmūrētu krāsni, saskaldītu malku vai izdarītu kaut ko tik pat konkrētu, mēs zinām, ko par savu naudu saņemsim. Ja tiekam piekrāpti, varam paviršajam strādniekam nesamaksāt un meklēt labāku.
Taču ko darīt, ja esam noalgojuši deputātus, kas rūpētos par mūsu labklājību, bet viņi savus (ļoti konkrētos!) pienākumus nepilda? Ja valdības locekļi tā vietā, lai reāli strādātu, tikai «staigā riņķī», «urbina degunu», tīksminās ar sevi un nomelno pārējos?
Mēs ikviens viņiem par darbu maksājam naudu. Nodokļu veidā. Alga ir pat ļoti liela, salīdzinot ar vairumam atvēlētajiem grašiem.
Mēs, kuru vidējā mēneša izpeļņa ir ap 130 latu, katru rītu ierodamies darbā un strādājam līdz vakaram. Un esam spiesti priecāties par to, ka mums darbs vispār ir. Tādēļ cenšamies to padarīt pēc iespējas labi, profesionāli un līdz galam. Jo pretējā gadījumā mēs vai nu neko nesaņemsim algā, vai arī mūs atlaidīs.
Ministri un deputāti darba laikā nevis risina valsts lietas, bet mēnešiem ilgi «skaidro attiecības». Lamājas. Apvainojas, klīrējas, galu galā – neierodas (nereģistrējas) pat uz Saeimas sēdi.
Tā vietā, lai savu komandu rosinātu konstruktīvi lemt par valsts ekonomiku un labklājību, premjers apvelk plašu loku līdz pat apvārsnim: «Jūs VISI esat korumpēti!»
Kaut ko tādu varētu atļauties pamatskolas puišelis, nevis valdības vadītājs, kas, pasacījis šos vārdus, tomēr kā pilnīgi pašsaprotami saņem ikmēneša algu un iebojātas skaņuplates vīzē turpina sevi dēvēt par taisnīguma, godprātības un cēluma etalonu. Tas ir sens reklāmas triks – tik ilgi drillēt vienu un to pašu frāzi, kamēr arī pārējie to sāk vilkt līdzi («Visi apkārt ir korumpēti, tikai Repše un «Jaunais laiks» ne»).
Pat visnejaukākajā valstiņā pilnīgi visi nevar būt pilnīgi vienādi nejauki! Ja kaut ko tādu apgalvo premjers, tas liecina par totālu elementāras kultūras trūkumu, neraugoties uz laķēto ārieni.
Aptuveni gads jau apkārt, kopš mēs ikviens maksājam par šo šovu, kas sākumā varbūt likās cerīgs un daudzsološs, bet nu pārvērties garlaicīgā dubļu stampāšanā un absolūtā virzības trūkumā, kam «asumiņu» spēj piešķirt tikai kārtējs skandāliņš. Un par to visu joprojām turpinām maksāt.
Nemaz nerunājot par daudzajām (lielā mērā – iepriekšējo valdību) kļūdām: tikko kāds vērienīgāks projekts – tā skandāls un starptautiska tiesa, un zaudēti miljoni (no mūsu kabatām, mūsu). Ja vēl pieskaita vēlēšanām tērētos līdzekļus, radio, TV raidlaiku un avīžu laukumu, kas tiek izniekots politiķu savstarpējo rēķinu kārtošanai, tad summa izrādītos patiešām grandioza. Vai esam tik bagāti, ka tādus tēriņus varam atļauties? Diemžēl nevaram tos svītrot vispār: valstij ir vajadzīgi vadītāji. Taču sabiedrība ir tiesīga, galu galā – mūsu visu pienākums ir pieprasīt, lai ievēlētie tautas kalpi nevis ķēmotos uz politiskās skatuves, bet strādātu. Ja ne – lai iet bezdarbniekos!
Latvijā esot bezmaz vai visā Eiropā pats zemākais darba ražīgums. Nav brīnums, jo zivs taču pūst no galvas. Valdības darba ražīgums nav nekāds dižais.
