Ar pasaules apceļotāja Harija Sila viesošanos pie Jelgavas jauniešiem noslēgusies piektā sarunu cikla “Cepums ar slavenību” sezona. “Jūtos kā jubilejā,” sezonas noslēgumā teic sarunu cikla organizatore kultūras un mākslas centra “Nātre” vadītāja Dace Indrika, kura kopš 2013. gada Jelgavas jauniešiem sarūpējusi 28 aizraujošas tikšanās ar kultūras, sporta, žurnālistikas un citu nozaru pārstāvjiem.
Kliedē stereotipus
“Varam paraudzīties paši, cik sezonu noturas viens televīzijas vai radio šovs, mūsu pašu pilsētā vai Latvijā rīkotie sarunu pasākumi. Tie savā būtībā ir vienkārši, un tomēr viens šāds pasākums ir vesela organizatoriskā misija,” teic Dace. “Reizēm cilvēki man prasa, ko tad tur vajag? Viesi un cepumus! No vienas puses, man prieks, ka tas šķiet tik viegli, jo uzskatu, ka manis un arī kultūras un mākslas centra “Nātre” rīkotajiem pasākumiem jābūt pozitīviem, ar atmosfēru un vieglumu, lai cilvēki top uzlādēti brīnišķīgās sajūtās un tiešām iedvesmotos. Tomēr arī cepumi kādam ir jāizcep, viesis jāataicina, cilvēki jāapziņo – jāveic daudzi mazi, bet nozīmīgi darbiņi, lai viss notiktu. Lai gan bijuši jau 28 pasākumi, ikreiz ir zināms satraukums, kā būs. Nekad tik, cik piesakās, neatnāk. Puse atkrīt, bet vēl citi nāk klāt. Tomēr, svarīgākais, reizēm atnāk pat uz pusi vairāk, nekā pieteikušies. Un vienmēr vairāk, nekā gaidīts!” priecājas Dace.
Līdzīgu sarunu ciklu savulaik viņa divus gadus vadījusi Rīgā jaunajiem kultūras un mākslas studentiem, menedžeriem. Tolaik tā nosaukums bija “Glazūra kultūrai”. “Pēc atgriešanās Jelgavā un darbošanās kopā ar jauniešiem sapratu, ka daudzi joprojām dzīvo stereotipu jūrā par to, kas ir slavenība, kā notiek “lielās naudas pelnīšana”, ka ir kastīšu domāšana par profesijām, to aizkulisēm un pūlēm, kas jāpieliek, lai labi padarītu savu darbu. Sapratu, ka tāds pats cikls jāveido arī te. Noteicošais faktors bija, ka šis nebūs obligāts pasākums, uz kuru jāved jaunieši ar klasi. Nāk tie, kam tas ir svarīgi,” stāsta Dace. Viņa piebilst, ka viens no galvenajiem nosacījumiem bijis, lai pasākums noritētu pilsētas centrā neitrālā vidē, lai jaunieši justos ērti.
Cilvēkam vajag garīgumu
“Cepuma” piektajā sezonā notika seši pasākumi, un katrs palicis atmiņā ar ko īpašu. Sezona tika atklāta ar “The Sound Poets” solistu Jāni Aišpuru, kurš ne vien dalījās savā pieredzē, bet arī priecēja ar muzikāliem pārsteigumiem. Tiesa, tādi bijuši arī citās reizēs. Tad nāca tikšanās ar projekta “1836” autoru Enriko Podnieku, kurš veido 1836 kilometru garu tūrisma ceļu apkārt Latvijai (projekts noslēgsies 21. jūnijā), un Dinu Vecānu – arhitektu un maratonistu, kurš apskrējis apkārt Latvijai. Savukārt humora pilna bija tikšanās ar Roberto Meloni, uz kuru bija ieradies arī puisītis ratiņkrēslā un dažādu tautību jaunieši, kas pierāda, ka “Cepums” darbojas arī sabiedrības integrēšanā.
Savukārt martā ar jauniešiem tikās Latvijas lepnums – priesteris Andrejs Mediņš. “Jauniešiem pēc katra pasākuma ir iespēja uzrakstīt, kādas profesijas pārstāvi vai personību viņi gribētu satikt. Vairākas reizes bija minēts mācītājs. Kad īsi pirms Lieldienām atradām datumu, kad Andrejs ir Latvijā un varētu dalīties ar saviem stāstiem, neticēju, ka trīs dienās var gūt tādu atsaucību. Lai kā šķiet, ko cilvēki gribētu satikt, ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Cilvēkiem vajag īstumu un garīgās lietas tikpat kā materiālās. Priesteris runāja par jauniešu atkarībām, salauztām ģimenēm – par ļoti personīgām un aktuālām tēmām. Pēc pasākuma saņēmu ziņu no kādas mātes, kura bija ļoti pateicīga par šo tikšanos, jo guvusi atbildi – risinājumu, ko darīt ar savu pusaudzi puiku, kurš gadiem mokās atkarībās. Tādos mirkļos šķiet, ka šis pasākums ir kā misija, kas jāturpina. It kā neredzami, tomēr tas maina kaut ko mūsos, sabiedrībā,” pārdomās dalās Dace.
Aprīlī ar jauniešiem tikās Jānis Strapcāns, kurš uz “Cepumu” devās gandrīz taisnā ceļā no lidostas un sarīkoja 12 minūšu garu klusuma koncertu. Savukārt sezonu noslēdza tikšanās ar ekspedīciju vadītāju un dalībnieku Hariju Silu, kurš apceļojis vairāk nekā 90 valstu piecos kontinentos. “Ceļojumi pagarina dzīvi,” jauniešiem sacīja H.Sils, kurš pārliecināts, ka ceļojumos laiks paiet lēnāk nekā ikdienā. Daudzi Hariju atminēsies no nesenās ekspedīcijas, kuras mērķis bija uz Latviju no Vjetnamas atgādāt ugunsdzēsēju automašīnu. Viņš ir uzņēmējs un atzīst, ka šāds darba ritms, ka nav nevienam jāatskaitās, dod personīgo brīvību un iespēju ceļot.
Brauc no Liepājas un Rēzeknes
“Katrs viesis, viņa raksturs un pārstāvētā profesija pievelk konkrētus cilvēkus. Ir bijuši tādi pasākumi, kurus apmeklē unikāla auditorija, bet ir arī tādi jaunieši, kas uz “Cepumu” nāk atkārtoti, neatkarīgi no tēmas un viesa. Par to vēl lielāks prieks. Es bieži saku jauniešiem un arī citiem cilvēkiem – nevajag domāt, ka šo cilvēku nepazīstu, tēma neinteresē, nebūs interesanti. Gadu laikā esmu pārliecinājusies, ka, iespējams, vērtīgākās atziņas un mīļākais “Cepums” būs tas, uz kuru atnākts nejauši vai negribēti. Atnāc un tad spried! Citādi slavenības šķiet tikai mūziķi un aktieri. Taču arī ķīmijā, žurnālistikā, sportā ir savas slavenības. Jauniešiem jāklausās pēc iespējas vairāk stāstu, jo citādi jau nevar no tā šaubu un aizspriedumu burbuļa par profesijām, cilvēkiem, darba aizkulisēm tikt laukā.
Sarunu ciklu “Cepums ar slavenību” apmeklē dažādu vecumu un tautību jaunieši, jaunieši ar īpašām vajadzībām, no “Proti un dari” programmas, skolēni, studenti, absolventi. Pirmajos “Cepumos” galvenokārt ieradās jaunieši no apkārtējām mācību iestādēm – Spīdolas ģimnāzijas, Valsts ģimnāzijas, arī 4. vidusskolas un bērnu un jauniešu centra “Junda” –, šobrīd viss ir mainījies. Uz “Cepumu” nāk ne vien no Jelgavas, tuvējiem Jelgavas un Ozolnieku novada, brauc arī no Rīgas, Liepājas, Saldus, Dobeles, Bauskas, Tukuma, Rēzeknes, Ādažiem, Valmieras. “Priecājos par “Nātres” brīvprātīgajām meitenēm, sevišķi tām, kuras nedzīvo Jelgavā, bet ik reizi ierodas talkā no Dobeles un Līvbērzes.” Šosezon “Cepumu” apmeklējuši četri simti jauniešu, to vidējais vecums ir 24 gadi.
Iecerēta stāstu izstāde
Dace atzīst, ka “Cepuma” organizēšana prasa lielu spēku, motivāciju un enerģiju. “Tas nav nekāds bizness, kur kāds no iesaistītajiem pelna. Drīzāk tā ir misija un sajūta, ka kādam tas ir jādara. Šī ir mana pievienotā vērtība, ko varu sniegt jauniešiem, pilsētai. Ne visiem ir tāds draugu vai paziņu loks, iespējas strādāt tur, kur vēlas, satikt klātienē cilvēkus, lai uzdotu savu jautājumu un kliedētu šaubas. Galu galā tas prasa drosmi – parunāt, ne “selfiju” uzņemt!”
Rudenī, tuvojoties 30. “Cepumam”, “Nātre” iecerējusi izveidot fotogrāfiju un video izstādi ar iedvesmas stāstiem par personībām, taču tam ir vajadzīgs finansiāls atbalsts. “Darīt darīšanas pēc nedrīkst! Vajag, lai ir ar pievienoto vērtību un smuki!” tā Dace.
Sarunu ciklu “Cepums ar slavenību” organizē biedrība “Kultūras un mākslas centrs “Nātre””. Dace saka paldies visiem “Cepuma” viesiem, kas saspringtajā darba ritmā atraduši laiku, lai atbrauktu uz Jelgavu, kā arī atbalstītājiem un brīvprātīgajiem: Anastasijai, Kristai Kristiānai, Karīnai, Evijai, Undīnei, Martai. Viņa pasakās visiem, kas darbojas, lai pasākums notiktu, sevišķi “Cepuma” draugiem no pirmās dienas – kafejnīcai “Silva” un reklāmas dizaina studijai “212”. Pasākums īstenots ar Kultūras ministrijas, Zemgales NVO centra, Jelgavas pašvaldības finansiālu atbalstu. “Ja ir vēl kāds, kuru šī ideja uzrunā, mēs priecātos sadarboties!” teic Dace.
Atsauksmes par “Cepumu”
“Cepums” ir vienreizīga un noderīga iespēja ikkatram. Šis pasākums neformālā vidē ļauj iepazīt unikālas Latvijas personības, tai pašā laikā atklājot ko vairāk arī par sevi. Ceru, ka priekšā gaidāmas vēl neskaitāmas tikpat fantastiskas sezonas!
Izdzirdot vārdu savienojumu “Cepums ar slavenību”, sejā uzreiz atplaukst smaids un atmiņā ataust neskaitāmie pārsteidzošie, iedvesmojošie un man pašai nu jau tik tuvie vakari, kas ne reizi vien lika saprast, ka šajā pasaulē it viss patiesi ir iespējams. Dzīve ir stāsts, kas jāraksta katram pašam. Šim projektam noteikti vajadzētu turpināties, dodot iespēju ikkatram jaunietim ieraudzīt pasauli no nedaudz cita, manuprāt, gaišāka, skatupunkta.
Ja būs vairāk tik strādāt gribošu cilvēku, Latvijai priekšā daudz pārmaiņu.
Pasākumā guvu atziņu, ka mums katram ir sava misija vai uzdevums. Laimīgs tas, kas savu ceļu atradis.
Vēl jūtos ļoti, ļoti aizkustināta pēc tikšanās ar priesteri Andreju Mediņu. Biju ieradusies ar dēlu, kurš šobrīd diemžēl ir tā ceļa sākumposmā, pa kuru staigāja daudzi no tiem, kas bija nomaldījušies atkarību varā. Laikam beidzot mani ceļi būs aizveduši līdz kādam problēmu atrisinājumam, ko meklēju gadiem. Priesteris runāja tik patiesi, vienkārši un aizkustinoši, ka bieži apraudājos. Paldies Dievam un priesterim par šo tikšanos! Ļoti gaidu to dienu, kad dosimies uz Bruknu pie priestera un dēls uzsāks ārstēšanos no atkarību varas.
