Ziema tā īsti nav atnākusi, bet gluži kā sniegs uz galvas šogad daudziem uzkritusi gripa. Tas ir laiks, kad mums, mediķiem, darba pilnas rokas. Atšķirībā no citiem gadiem šogad cilvēki īpaši satraukušies par gripu un jauno A (H1N1) vīrusa paveidu. Par to liecināja lielais pacientu pieplūdums, jo bieži vien ārsta palīdzību cilvēki meklēja pat pie visparastākā klepus, kas rudenim nav nemaz tik neraksturīga parādība. Šonedēļ jau manām, ka cilvēki nedaudz nomierinājušies, acīmredzot vairāk guvuši informāciju no masu medijiem un labprāt konsultāciju saņem pa telefonu. Darba nedēļas smagākā diena ir pirmdiena, kad pacienti, pārcietuši brīvdienas, jau agrā rītā gaida pie dakteres durvīm. Kopumā gripas laiks pagaidām rit salīdzinoši mierīgi, slimniekiem nav nopietnu komplikāciju. Vairāk tā moka mazus bērnus, skolēnus, un, šķiet, katrā ģimenē pēdējo nedēļu laikā kāds ir saslimis. Esmu parēķinājusi, ka mūsu doktorātā vien ik dienas medicīnisko palīdzību vai konsultāciju lūdz vairāk nekā 100 pacientu. Daudzi jautā, kā mēs protam nesaslimt. Laikam ar gadiem mediķiem izstrādājas tāda imunitāte pret vīrusiem, ka gribēdams nesaslimsi. Tas ir joks. Patiesībā es cenšos ievērot profilaktiskos pasākumus, ko iesaku arī pārējiem, – lietot daudz šķidruma, ēst dārzeņus un augļus, papildus lietot C vitamīnu. Turklāt īstena zāļu bagātība ir dārzs. Ja kāda mājās ir dārzs ar aveņu un upeņu krūmiem, iesaku jau šodien doties līdz tiem, sagriezt zariņus, sasmalcināt un apliet ar karstu ūdeni, ļaujot ievilkties, un pēc tam dzert kā tēju. Tā ir fantastiska vitamīnu krātuve, ko nevar ietvert nevienos sintētiskajos vitamīnos, nevienā tabletē. Otrdienas un trešdienas manā darba nedēļā ir nedaudz mierīgākas – pacientu mazāk, bet darba vienalga pietiek, jo ir daudz cita darāmā – dokumenti, vakcinācija, pārsiešanas, slimnieku konsultēšana, pienākumi reģistratūrā un ne mazums citu lietu. Ceturtdien man bija dzimšanas diena, un ļoti patīkami, ka mani atcerējās ļoti daudz paziņu, seni kolēģi. Pēc darba kopā pasēdējām sveču gaismā, malkojot vīnu un relaksējoties klusumā. Man ir ļoti jauki un kolosāli kolēģi, kas ir kā otra ģimene. Brīvdienās ar dēlu esam iecerējuši doties ciemos pie tuviniekiem uz Kaķeniekiem, ieelpot tīro lauku gaisu, pabūt kopā ar mīļajiem. Karīna Demčenko, ģimenes ārsta palīdze
