Ozolnieku novadā noteiktas sakoptākās sētas, kuru saimniekus godinās 18. novembrī.
Iebraucot Salgales pagasta Lībiešu māju pagalmā, ko ieskauj milzīgi dažādu sugu un šķirņu koki un krūmi, pirmā uz apsūnojuša akmens sveicina spilgti ruda vāvere, kas, pamanījusi svešiniekus, tūlīt nozūd krūmos. Kad māju īpašnieki izrāda sarkanu lazdu, vairākus lielus valrieksta kokus, kā arī egles un priedes, šiverīgo grauzēju rosība sētmalē šķiet pavisam saprotama. «Vāvere te ir saimniece,» nosmej Ausma Pūce, kuras kopā ar vīru Ēriku piecdesmit gadu garumā iekopto dārzu šogad par vienu no sakoptākajiem novadā atzinusi Ozolnieku Dome.«Skaistums ir mana vājība» «Lūk, tā ir katalpa, šī magnolija, bet tas – tulpju koks,» viegli pieskardamās katram kokam, rāda Ausma. Var tikai iedomāties, cik krāšņa ainava tur paveras pavasarī, kad piejaucētie svešzemju augi cits ar citu sacenšas ziedēšanā. Pūču dzimtas mājām Lībiešos ir ap 300 gadu sena vēsture. Otrā pasaules kara laikā veco namu esot nodedzinājuši vācieši, bet 1958. gadā uzcelta tagadējā dzīvojamā ēka. Ausma stāsta, ka viņa dzimtā ienākusi 1962. gadā, tad arī mazpamazām ap māju iekopts dārzs. Tāpat kā citu lauku sētu saimniekiem kolhozu laikos arī Pūcēm tika piešķirts pushektārs piemājas zemes. «Vecās mājas vietā nekādus dārzeņus audzēt nevarēja, jo visu klāja pamatu paliekas. Tāpēc sākām stādīt kokus,» stāsta A.Pūce. Viņa tolaik bija netālā un tagad jau par graustu pārvērstā cūku kompleksa priekšniece, bet Ēriks rūpējās par kolhoza bišu dravu. «Pirmās bija rozes, tad sāka nākt rododendri. Skaistums ir mana vājība,» atzīstas Ausma. Pazīšanās ar botāniskā dārza vadītāju un ceļošana pa Padomju Savienību ļāva dārzu ik gadu papildināt ar aizvien jauniem augiem. Viņa rāda īpašu baltegli ar garām un mīkstām skujām, Maķedonijas jeb Rumēlijas priedi, Kanādas hemlokegli, ciedru priedes, platānu, zīdkoku un virkni citu eksotisku augu, kas tagad slejas milzu augumā virs veco māju drupām. «Toreiz braucām ekskursijās pa Padomju Savienību. Ko varēja dabūt, to ņēmām līdzi,» saimniece teic un spriež – ja viss būtu ieaudzies un pārcietis ziemas, dārza koku bagātībai cauri nevarētu izspraukties. Ozols bumbu bedrēMežainā apkaime sniedz ne tikai klusumu un mieru, bet liek arī īpaši gādāt, lai ierastie ciemiņi – stirnas un brieži – nenodarītu postu dārzam. Vēl pirms sētas uzcelšanas par zvēru maltīti pārtapusi zirgkastaņa. Tomēr lielākas rūpes prasījusi augsnes ielabošana, lai augi sarkanajā smiltī justos labi. Kad savulaik turēti pāris lopi, mēslus, ko neuzveda kartupeļu laukam, iestrādāja pie mājas. Savukārt 42 šķirņu ziemzaļie rododendri lekni zaļas lapas dzen un pavasarī krāšņi zied, pateicoties bagātīgi iestrādātajai skābajai kūdrai. Ar augsni pirms sešdesmit gadiem tika piebērta arī kara laikā bumbas iztriektā bedre, kurā nu labi jūtas ozols. Ēriks precīzi atceras, ka kociņš tur iedēstīts 1946. gadā. «Fronte te veselu mēnesi stāvēja,» stāsta sirmais vīrs. Gan siltummīļus, gan rododendrus un rozāriju no vējiem pasargā ap pagalmu iestādītās tūjas. Uz ziemzaļo krūmu fona izceļas gan ūdensrožu ziedi baseiniņā, gan vasaras puķes un lilijas. To sīpoli iedāvināti arī pašvaldībai, kuras komisija ciemojās skaistāko sētu apskates laikā. Septiņmetrīgas kazenes Pagalma dziļākajā stūrī slēpjas vēl vairākas Pūču aizraušanās – siltumnīcā ķekarus briedina piecu šķirņu vīna koki, bet blakus augu mājai pie septiņmetrīgām lokveida kārtīm piesietas dažādu šķirņu kazenes. Aveņu un kazeņu hibrīdi ir Ērika pārziņā. Vasaras mēnešos izaugušās stīgojošās kazenes uz ziemu piesegs, bet pavasarī no katras pazares veidosies gari ogu ķekari. «Izskatās ļoti dekoratīvi – cits tikai zied, bet citā jau gatavas ogas.» Varbūt ābeļdārza un ogulāju ražību ietekmē arī bites, kas medu nes septiņos stropos.Ogu degustācija tiek ne tikai māju saimniekiem, bet arī dažādu sugu putniem un radu saimei. Ausma un Ēriks gan teic, ka saimniekot lauku mājās nav pierunājams ne dēls, ne mazbērni. Pieraduši pie dzīves Rīgā, viņi savus vecīšus biežāk apciemo vasarā, kad radu saime sasēžas Ērika paša būvētajā vasaras namiņā. «Nav nevienas ēkas, ko svešs būtu cēlis. Visas vīrs – no pamatiem līdz jumtam,» par dzīvesbiedru lepna Ausma.
