Pēdējā mēneša laikā līdz šim nebijušus griestus sasniegušas pārtikas cenas, un atsevišķi produkti sadārdzinājušies pat par ceturto daļu. Vairāk nekā citus pavasarus nākas maksāt par dārzeņiem, jo, kā jau rudenī brīdināja zemnieki, ražas bijušas zemas, turklāt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ Eiropu šogad nespēj apgādāt dārzeņu audzētāju lielvalstis Polija un Holande. Šī situācija ļauj uzdzīvot arī tirgotājiem, kas cenu, par kādu dārzeņi pirkti no audzētāja, pirms to likšanas plauktā dubulto.
Martā turpinājusies pārtikas cenu augšupeja, produktiem sadārdzinoties par pieciem līdz 24 procentiem, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe. Visbiežāk veikalu plauktos cenas mainītas dārzeņiem, kas, salīdzinot ar situāciju tieši pirms gada, maksā divas un vairāk reižu dārgāk. Vietējie dārzeņi – mazāk par pusi«Rudenī jau brīdinājām, ka tā būs,» saka asociācijas «Latvijas dārznieks» priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Viņš runā par pērnās vasaras plūdiem Polijā un ilgstošajām lietavām Holandē, kas ir dārzeņu audzēšanas lielvalstis. Esot jāatceras, ka tirgus cenu nosaka pieprasījums, taču šis pavasaris arī pierādot, cik liela ietekme Latvijas tirgū ir importa dārzeņiem. Par meliem viņš dēvē statistikā un valstsvīru runās minēto, ka Latvijā pašapgāde ar vietējiem dārzeņiem veido 80 procentu. «Ja tā būtu, pašlaik nebūtu nekādu problēmu, jo ievestajiem varētu likt pretī savus dārzeņus par zemāku cenu, taču pašu dārzeņi tirgū aizņem tikai 30 – 40 procentu,» vērtē J.Bērziņš. Aizvien netiekot apkarotas to tirgotāju spekulācijas, kas ievesto pircējiem realizē kā tepat augušu. No tā cieš arī pašu zemnieki, jo valstis ar pateicīgākiem klimatiskajiem apstākļiem dārzeņus var saražot lētāk, Latvijas tirgus parasti ir pārpildīts ar ievestu pārtiku, tāpēc vietējie audzē maz – tik, cik var līdz pavasarim pārdot. Polijas kāposts daudz dārgāksŠogad pašmāju zemnieku noliktavas iztukšojušās netipiski agri, tāpēc lielveikalos pat pie kāpostu cenām biežāk redzams uzraksts «Izcelsmes valsts – Polija». Piemēram, importētie pērnās ražas kāposti Jelgavas veikalos maksā pat 75 santīmus kilogramā, bet vietējie dabūjami par 45 – 59 santīmiem. Mūsu zemnieki var berzēt rokas, jo par lielisku cenu varējuši tempā iztukšot noliktavas. Šis pavasaris parādot, ka Latvijā par pārtiku jāmaksā tikpat, cik citās ES valstīs, jo ievesto dārzeņu tirgotājiem vairs nav jākonkurē ar vietējo preci, par ko pircēji gatavi maksāt vairāk.Uzdzīvo uz patērētāju rēķinaKaut gan patērētājiem nekas cits neatliek, kā par ēdmaņu maksāt vairāk, šo situāciju savu maku kuplināšanai izmanto arī tirgotāji. J.Bērziņš no asociācijas gan apgalvo, ka lielveikalu apetīte uz pavasari kritusies un tie pie tā sauktās zemnieka cenas pieliek ne vairāk kā 20 procentu, ieskaitot PVN. Tādējādi tirgotāja daļa sanākot vien 15 procentu. Viņa vērojumiem gan nepiekrīt zemniece Dagnija Hincenberga, kas saka – uzcenojums nekad nav bijis zemāks par 40 procentiem un to neslēpjot arī pašas lielveikalu ķēdes. Pašlaik kartupeļi no saimniecībām, kurās tie vēl palikuši, tiek realizēti par 22 – 25 santīmiem kilogramā, bet veikalos maksā vismaz 45 santīmus. Kāpostu audzētāji līksmo, ka pirmo reizi par galviņkāpostiem saņem 30 santīmu, taču tirgotavas plauktā tiem ir jau 60 santīmu cena. D.Hincenberga gan saka – pat «normālajos» gados kartupeļus zemnieki pārdevuši par septiņiem, augstākais, deviņiem santīmiem, bet veikalos to cena bijusi virs 22 santīmiem. Lielveikali mēdz iepirkto preci sadārdzināt pat par 70 procentiem.
