Izlasot trešdienas, 19. jūlija, «Zemgales Ziņās» rakstu «Dārzeņu eksporta iespējas», domāju, ka publikācijas autors ir kļūdījies, apgalvodams, ka nespējam saražot tik daudz dārzeņu, lai katrs patērētājs ar tiem būtu pilnībā apgādāts.
Izlasot trešdienas, 19. jūlija, «Zemgales Ziņās» rakstu «Dārzeņu eksporta iespējas», domāju, ka publikācijas autors ir kļūdījies, apgalvodams, ka nespējam saražot tik daudz dārzeņu, lai katrs patērētājs ar tiem būtu pilnībā apgādāts. Manuprāt, ka mūsu patērētājiem pietrūkst līdzekļu dārzeņu iegādei. Žurnālistiem vajadzētu iedziļināties šajā problēmā un noskaidrot, kāpēc dārzeņi, kuru ražošanas pašizmaksa ir daži santīmi par kilogramu, nonākot līdz tirgus vai veikalu letei, kļuvuši piecas līdz desmit reizes dārgāki. Lai tik dārgus dārzeņus nopirktu, mūsu patērētājiem vajadzētu pelnīt vismaz piecas līdz desmit reizes lielāku algu. Manuprāt, ja vien dārzeņiem rastos noiets, pāris gadu laikā to ražošana dubultotos. Neiebilstu pret kooperāciju, taču, lai tā sekmīgi varētu attīstīties, nepieciešami pirktspējīgi patērētāji.
Edgars Knope Cenu pagasta Līdumniekos
