Apvienotās Karalistes Karaliskā botāniskā dārza (Kew Gardens) pārstāvji direktors Ričards Deverells (Richard Deverell) un dārzkopības, apmācību un ekspluatācijas direktors Ričards Barlejs (Richard Barley) Dobelē šonedēļ saņēma Dārzkopības institūta dāvinājumu – septiņas unikālas Latvijā selekcionētas ceriņu šķirnes, ko radījis ievērojamais selekcionārs Pēteris Upītis, kā arī vienu ābeli. Savukārt institūta direktore Inese Ebele no viesiem dāvanā saņēma cipreses stādu.Vizīte notika sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Tieši Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže ir šī dāvinājuma idejas autore, jo, tuvojoties mūsu valsts simtgadei, vēlējās pasniegt savai mītnes zemei simbolisku, ar dārzkopību saistītu dāvanu. Turpmāk Karaliskajā botāniskajā dārzā Londonā augs P.Upīša selekcionētās ceriņu šķirnes ‘Daudzpusīgais Zemzaris’, ‘Gaisīgais sapnis’, ‘Kristīne Baltpurviņa’, ‘Liega’, ‘Pērle’, ‘Mazais princis’ un ‘Vita’.“Ir doma, ka “Kew Gardens” tiks ierīkota īpaša dobe, un vēstniece Baiba Braže pieliks visas pūles, lai izceltu Latviju,” uzsver Latvijas vēstniecības Lielbritānijā pārstāve Inita Dobele. Dārzkopības institūta dāvātie ceriņi, tāpat kā Salaspils botāniskā dārza dāvinātie rožu stādi, uz Lielbritāniju gan ceļos vēlāk, jo vēl nepieciešams nokārtot formalitātes, tāpēc Londonā tie nonāks novembrī – tuvāk Latvijas dzimšanas dienai –, un vēstniecība no savas puses to atzīmēs.Karaliskā botāniskā dārza pārstāvjiem Latvijā bija sagatavota plaša programma – viesi apmeklēja Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, uzņēmumu “Rīgas meži”, izstaigāja Vecrīgu, Vērmanes dārzu, Bastejkalnu un pie Nacionālās operas apskatīja Latvijas simtgadei ierīkoto puķu dobi. Pabūts arī Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē un vakariņās pie Lielbritānijas vēstnieka Latvijā Kīta Šenona (Keith Shannon).Viesiem no “Kew Gardens” salīdzinājumā ar Londonas kņadu Rīga šķitusi tīra, mierīga un klusa pilsēta, kurā ir patīkami atrasties un var justies droši. Tāpat viņus patīkami pārsteidza Dobeles institūta modernās telpas, kas izremontētas ar ES fondu atbalstu. Karaliskā botāniskā dārza darbinieki noklausījās prezentāciju par institūtu, izstaigāja Dobeles ceriņu un ābeļu dārzus un noklausījās ģitārista un komponista Kaspara Zemīša koncertu.Dārzkopības institūta direktore I.Ebele stāsta, ka institūta mērķis ir rūpēties, lai Latvijā būtu vietējie augļi un ogas. Institūts nodarbojas ar augu selekciju, pētījumiem agrotehnoloģijās, pēta augu patoloģijas un slimības, kā arī izstrādā inovatīvus pārtikas produktus.Ar “Kew Gardens” mūsu Dārzkopības institūts plāno sadarboties ģenētisko resursu jomā un apgūt Karaliskā botāniskā dārza pieredzi kultūras pasākumu organizēšanā. Arī Latvijas vēstniecības Lielbritānijā pārstāve uzsvēra Karaliskā botāniskā dārza lielo pieredzi, kā dārziem piesaistīt cilvēkus, un labi attīstīto mārketingu.Ar “Kew Gardens” pārstāvjiem tiek plānota atbildes vizīte, kurā piedalītos Salaspils Botāniskā dārza, SIA “Rīgas meži”un Dārzkopības institūta pārstāvji.
Dārzkopības institūts kā pastāvīga institūcija Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija (DDSIS) tika izveidota 1995. gadā, atdalot to ar 35 ha lielu dārzu no Dobeles Augļkopības izmēģinājumu saimniecības. 2006. gadā DDSIS reorganizēts par Latvijas valsts augļkopības institūtu un 2016. gadā par Dārzkopības institūtu. Šobrīd tas darbojas LLU pārziņā.
Institūts atrodas 70 km no Rīgas, Dobeles pievārtē – vietā, kur Austrumkurzemes augstiene pāriet Zemgales līdzenumā. Klimatiskie apstākļi augļkopībai šajā rajonā piemēroti, tāpēc iespējams audzēt arī augļaugu kultūras un šķirnes, kuru audzēšana Latvijā ne visur padodas: bumbieres, saldos ķiršus, aprikozes, persikus utt. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 560 mm, kas ir mazāks nekā daudzos citos Latvijas rajonos. Gada aktīvo temperatūru summa 2423°C, bet absolūtais temperatūras minimums -36°C, kas gan novērojams tikai reizi 5–10 gados. Veģetācijas periodā vislielākais nokrišņu daudzums ir jūlijā, bet sausākie ir maijs un augusts. Saulaino stundu skaits gadā sasniedz 1922. Dārzos ir neitrālas vai vāji sārmainas (pH 6,7–7,4) smilšmāla augsnes.
Institūts ir vadošā zinātniskā institūcija Latvijas augļkopības nozarē. Tas izveidojies par Latvijas augļkopības zinātnes centru, kur tiek veikti nozarei aktuāli un prioritāri zinātniskie pētījumi. Pētījumu rezultāti rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā regulāri tiek nodoti Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, cieši sadarbojoties ar Latvijas Augļkopju asociāciju, publicējot rakstus nozares žurnālos un izdodot grāmatas.
Pēc pēdējiem datiem, institūtā pastāvīgi strādāja 62 darbinieki, no tiem 29 pilna laika zinātniskais personāls (t.sk. 18 (16 PLE) lauksaimniecības, bioloģijas, inženierzinātņu un ķīmijas doktori, 12 (9,7 PLE) maģistri, t.sk. 8 (7,7 PLE) doktoranti un 1 maģistrants). 30% zinātniskā personāla vecums nepārsniedz 35 gadus.
avots: lvai.lv
