Kad vieni svētki jau garām, bet līdz gadu mijai vēl dažas dienas jābauda ziemīgais laiks, ļaudis, kuru sirdīm tuvs dārzs un iegadījies brīvāks brīdis, var parosīties dārzā.
Kad vieni svētki jau garām, bet līdz gadu mijai vēl dažas dienas jābauda ziemīgais laiks, ļaudis, kuru sirdīm tuvs dārzs un iegadījies brīvāks brīdis, var parosīties dārzā. Kā izrādās, tieši ziemas vidus un mērens sals ir īstais laiks ābeļu balsināšanai un veidošanai, savukārt saules košuma alkstošie telpas gaišākajā vietā puķu podā jau var modināt narcišu un hiacinšu sīpolus.
Šā gada nogale ar silto un mitro laiku ir piemērotākais laiks steigt paveikt augļu koku kopšanas un veidošanas darbus – nesalst dārzniekam un zaru griezumu vietas labāk aizaug. Decembra atkusnis veicinājis arī marta un aprīļa ziedētāju sniega rožu uzziedēšanu baltos, zaļgandzeltenos, zaļos un pat purpursarkanos toņos. Nerimušās pārvērtības dabā liek arī dārzkopjiem rosīties, rodot darbus augļu dārzā vai no pagraba izceļot ieziemotos narcišu sīpolus.
Baltums sargā stumbrusno saules
Pieredzējušākie augļkopji un piemājas dārzu īpašnieki jau zina, ka no vēla rudens līdz pat janvārim ir īstais laiks balsināt augļu kokus. Tā tos var pasargāt no pavasara spilgtās saules apdegumiem, kad vēl uz zemes esošās sniega kārtas baltums atstaro saules starus. Sevišķi balsināšana vajadzīga augļu kokiem ar vidēju ziemcietību un jauniem kociņiem, kam miza vēl plāna un jutīgāka pret diennakts temperatūru maiņām.
Balsina ar otu, nosmērējot stumbru līdz resnāko zaru pamatnēm. Kokus var balsināt ar dārzkopības preču veikalos nopērkamu speciālu krāsu vai uz ūdens bāzes gatavotu emulsiju, kas paredzēta koka virsmām. Var izmantot arī paša gatavotu balsinātāju, ko pašķidras ziedes veidā samaisa no krīta vai celtniecības kaļķa, ūdens un saistvielas (mālu putra, piens, galdnieku līme, želatīns un citi).
Balsinātājam iespējams pievienot varu saturošus fungicīdus (ķīmiski augu aizsardzības līdzekļi augu slimību ierobežošanai). Ja kokiem radušās mazākas brūces, šī piedeva tos pasargās no lapu koku vēža attīstības.
Ziemā kokus veido, lai veicinātu augšanu
Agronomijas doktore Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas (DSIS) vadošā pētniece, augļkopības speciāliste Māra Skrīvele skaidro, ka augļu koku vainagu veidošanas laiks atkarīgs no mērķa, ko ar veidošanu vēlas panākt. “Ierasts bija, ka vainagu veido ziemā vai agri pavasarī pirms sulu cirkulācijas sākšanās. Sevišķi pieņemami tas bija lieldārzos, jo tā varēja racionālāk izmantot darbaspēku. Ziemā vieglāk ieraudzīt bojātos un nepareizi augošos zarus, tomēr aukstā laikā strādāt nav viegli, bet, temperatūrai pazeminoties zem -3 … -40C, arī zaru brūces aizaug sliktāk,” skaidro M.Skrīvele.
Dobeles DSIS pētniece ziemā vainagu iesaka veidot tikai tad, ja plānots panākt spēcīgu dzinumu augšanu. Aukstākajā gada periodā visas barības vielas uzkrājušās koka saknēs, stumbros un resnākajos skeletzaros, tāpēc, darinot vainagu šajā laikā, barības vielu zudums būs niecīgs. Šajā laikā var veidot kokus ar nepietiekami spēcīgu vainagu, veicinot veģetatīvo augšanu. To panāk ar vecāko, noražojušo un nokareno zaru īsināšanu. Izgriežami arī slimību bojātie zari un zari, kas pārlieku sabiezina vainagu, pārliecināta agronomijas doktore M.Skrīvele.
Tomēr Dobeles DSIS pētniece neiesaka vainagus veidot augļu koku šķirnēm ar spēcīgi augošiem vainagiem un jaunajiem kokiem, jo tas veicinās intensīvāku ūdenszaru augšanu pavasarī.
Lai hiacintes iepriecinātu janvāra beigās
Lai jau janvāra beigās vai februāra sākumā telpas piepildītu ar košsārtu, rozā, baltu vai violetu toņu hiacinšu smaržu, rūpīgākie dārzkopji rudenī vasaras spēkus smēlušos hiacinšu sīpolus iedēstīja podiņos un novietoja vēsā vietā. Ja pašam savu pavasara puķu dārzā nav bijis, ja oktobrī veicamais piemirsies vai rudens darbu steigā tam nav izdevies atvēlēt laiku, sēklu veikalos var iegādāties uzziedināšanai sagatavotus no ārzemēm ievestus hiacinšu sīpolus.
Sīpolus stāda, trešdaļu atstājot virs substrāta. Pēc iestādīšanas sīpolu ar visu podiņu uz trīsarpus mēnešiem novieto tumšā vietā un nodrošina vēsu (7 – 90C) vidi. Šķietamajā miera laikā sīpolam veidojas sakņu sistēma, tāpēc jāraugās, lai substrāts neiekalstu. Pareizi novietotā vietā augsne gan žūs mazāk, arī laistīt vajadzēs retāk. Pārāk centīgi mitrinot iedēstīto sīpolu, tas var sākt pūt. Kad no hiacinšu sīpoliem izauguši četrus piecus centimetrus gari dzinumi un to vidū jau saskatāmi ziedpumpuri, sīpolpuķe jāpārvieto uz siltu un gaišu vietu.
Līdzīgi hiacintēm trīs četru nedēļu laikā var iegūt arī ziedošas narcises. Kā substrātu izvēlas augsni vai mākslīgos materiālus – keramzītu, perlītu –, kas labāk vērojamu sakņu stiepšanos darīs dekoratīvā stikla traukā. Arī narcišu sīpoliem nepieciešama regulāra mitrināšana, vēsākas telpas augšanas sākumā un regulāra lapu rasināšana telpās ar centrālapkuri, kur istabas temperatūra ap divdesmit grādu.
Kad narcises uzziedējušas, puķkopības speciālisti iesaka plaukstošos pavasara augus naktīs novietot vēsākās telpās. Tad tie ilgāk saglabāsies svaigi.
Raksta sagatavošanā izmantoti žurnāla “Dārza Pasaule” materiāli.
