Šā gada pavasara salnas skārušas 895 hektārus ilggadīgo stādījumu, augļkopības saimniecībām radot 544 400 latu zaudējumus, liecina Latvijas Augļkopju asociācijas galīgie dati pēc 141 anketas apkopošanas, vēsta LETA.
Šā gada pavasara salnas skārušas 895 hektārus ilggadīgo stādījumu, augļkopības saimniecībām radot 544 400 latu zaudējumus, liecina Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) galīgie dati pēc 141 anketas apkopošanas, vēsta LETA.
Salnas vislielākās ilggadīgo stādījumu platības skārušas Kurzemē – 383 ha –, seko Vidzeme ar 196 ha, Zemgale – 186 ha un Latgale – 53 ha. Visvairāk salnās cietušas ābeles – 557,46 ha un upenes – 159,22 ha platībā. Tādējādi augļkopjiem radīti attiecīgi 351 911 latu un 55 727 latu zaudējumi. Salnām bojājot 32,83 ha bumbieru, augļkopjiem radīti 19 369 latus lieli zaudējumi. Ķiršu audzētāji zaudējuši 19 027 latus, plūmju – 13 187 latu, aveņu – 9751 latu. Salnas skārušas arī jāņogas, augļkopjiem radot 4795 latu zaudējumus. Apsalušas arī krūmmellenes, un kopējiem radīti 2380 latu zaudējumi.
Jau ziņots, ka pēc galīgas datu apkopošanas LAA nolēmusi lūgt Zemkopības ministriju augļkopju atbalstam piešķirt zaudējumu kompensācijas. “Prasīsim visu summu, cik dārzkopji ir pieteikušies un pieprasījuši. Ja gadījumā summa, ko piešķirs Zemkopības ministrija, būs mazāka, tad arī kompensāciju apjoms tiks proporcionāli samazināts,” aģentūrai LETA sacījusi LAA pārstāve Ieva Ercmane. Kā atzina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, ņemot vērā, ka augļkopība nesaņem nekādu valsts atbalstu, iespējams, tai varētu tikt sniegts atbalsts vismaz šajā reizē. Kompensācijas augļkopjiem varētu tikt izmaksātas, ja kādā no subsīdiju programmas pasākumiem paliks neizmantoti resursi. Pēc augļkopju teiktā, šie līdzekļi kaut daļēji varētu segt augļu un ogu dārzu kopšanai paredzētos ikgadējos izdevumus.
