Gandrīz pie pašas Jelgavas robežas dabas un cilvēka harmonijā savu dzīves telpu pie Ruļļu karjera iekārtojusi Bušu ģimene. Saimnieki, veidojot dārzu, stingri nolēmuši saglabāt dabisko vidi piepilsētā.
Gandrīz pie pašas Jelgavas robežas dabas un cilvēka harmonijā savu dzīves telpu pie Ruļļu karjera iekārtojusi Bušu ģimene. Saimnieki, veidojot dārzu, stingri nolēmuši saglabāt dabisko vidi piepilsētā.
Braucot uz Bušu ģimenes dārzu, jau krietnā attālumā no mājas paveras skats uz sakoptu un pārdomāti radītu vidi. Nopļautajās ceļmalās atnācēja skats pievēršas ainavu veidojošiem krūmājiem, bet jau pēc pāris līkumiem paveras plašs pagalms. Guna un Māris Buši šajā vietā rosīties sāka deviņdesmito gadu beigās. Par dārzu Guna saka: “Galvenais, veidojot to, ir nesadrumstalot, neuztaisīt par pilsētas mazdārziņu vai parku.”
Pie mājas ierīkotās skujeņu dobēs klājeniskie kadiķi, neievērojot apstādījumu ierobežojumus, sparīgi kāpj pāri bruģētajai maliņai, tā dārzam piešķirot dabiskumu un kustīguma sajūtu. Vējainajā vietā zemi skujeņi un mālainu augsni mīloši augi jūtas pat ļoti labi, bet kopējo skatu “atdzīvina” podos iekārtas fuksijas un vasaras puķu krāsas.
Netālu no mājas saglabāta arī katra latvieša sētā iederīgā ugunskura vieta ar masīviem koka baļķiem ap to un skatu uz plašajiem ūdeņiem. Turpat lejā uz ūdens Gunas māsas vīrs, īstens apenieks un viens no nedaudzajiem Latvijas niedru jumtu būvētājiem, no Papes ezera niedrēm uzslējis lapeni. Līdztekus pasēdēšanas iespējām tā esot arī lieliska peldēšanās un makšķerēšanas vieta, uz kuru var nokļūt pa masīvu koka laipu.
No ūdens puses mājai redzami jau divi stāvi. Tā uzcelta nogāzē, tāpēc jo dabiskāk iekļaujas krasta kopainā. Turpat lejā augststumbra lapegles garās “bārkstis” akcentē ziemciešu dobi, bet, atgriežoties augšup jau pa otru mājas pusi, acis noraugās uz veidotu liepu rindu. Arī par tām Gunai ir īpašs stāsts. Liepas savulaik Zaļeniekos pirktas stādaudzētavā “Aptiekas”. Toreiz Rundāles pils parkam tika audzēts 1000 liepu, bet sešpadsmit atstāts rezervei. Pēc koku iestādīšanas izrādījies, ka ieaugušas visas, tāpēc Bušu ģimene šīs savā ziņā aristokrātiskās liepas iegādājusi savam dārzam, lai aizsegtu skatu no patālās ielas puses. Ar līdzīgu nozīmi iestādīta arī vīnogulāju rinda. Tām saimniece ļauj vīties, cik tīk, tāpēc ik gadus mājas ielas pusē zaļo vīnogu rinda. Pavasaros vīnkoku pakājē no augsnes izspraucas krāsaini krokusi.
Bušu ģimenes dārzs aizrauj katru tā apskatnieku. Lielais laukakmens pagalmā vieš pārliecību, ka tur par visu tikpat pamatīgi ticis domāts. Netālajā pļavā jau aug koki, un pēc vairākiem gadiem tur būs lieliska pastaigu un atpūtas vieta. Dārzs ir nemitīgā kustībā. Pagalmā iebrauc neliela tehnika, lai izraktu bedri dobes iekārtošanai saimnieces mīlulēm rozēm. Pārvērtību darbi nogurdina un rosina, tāpēc vai katram latvietim tie ir tik tuvi un vajadzīgi.
