Brīvdienās neatkarīgi no laika apstākļiem man kā likums ir vismaz vienreiz aizvest savu draugu suni uz mežu izskrieties.
«Brīvdienās neatkarīgi no laika apstākļiem man kā likums ir vismaz vienreiz aizvest savu draugu suni uz mežu izskrieties. Pārējais brīvais laiks (tā gan man ir ļoti maz) galvenokārt paiet dārzā,» stāsta Jelgavas Municipālās policijas priekšnieks Felikss Jasens.
Felikss Jasens oficiāli skaitās arī mednieks, tomēr, par spīti draugu mudinājumam mest mieru dārzkopībai un pievērsties īstu vīru nodarbei – medībām –, viņš uz to nav piedabūjams. Pašvaldības policijas priekšnieks teic, ka dzīvnieku aukstasinīga noslepkavošana viņam nav pieņemama. Vieta, kur no saspringtā ikdienas ritma un negācijām darbā F.Jasens patiešām varot kārtīgi atpūsties un sakrāt spēkus nākamajam cēlienam, ir dārzs: «Vardarbības un dažādu sliktu notikumu man pietiek darbā, tādēļ par medībām man daudz tīkamāk liekas kopt dārzu. Man patīk agrā pavasarī sasēt tomātu sēklas un skatīties, kā pamazām tās uz palodzes izdīgst, un tad kopā ar ģimeni stādīt. Jau labu laiku tomātu stādus nepērku, jo parasti, sākoties ražai, atklājas, ka iegādātais nemaz nav tas, ko pirku. Labāk pats savācu sēklas no tiem tomātiem, kas man garšo. Tad arī esmu drošs par iznākumu. Dārzā jau kuro gadu strādāju pie «gadsimta celtnes» jeb dārza mājiņas, kas, tāpat kā Rīga, laikam nekad nebūs gatava. Šogad varbūt ierīkošu kādu dīķīti ar ūdensrozēm. Tā īpaši nelieloties, varu teikt, ka mans dārzs ir skaista atpūtas vieta. Tur varu arī uzaicināt kādu draugu, svinēt jubilejas, rīkot dārza svētkus ar gaļas cepšanu,» saka pašvaldības policijas priekšnieks.
Jau kopš bērnības F.Jasena aizraušanās ir zemūdens sports: «Zēnus parasti vilina debesis un ūdens. Tā kā manā bērnībā debesis bija nepieejamas, pievērsos ūdenim. Sākumā, protams, kopā ar draugiem iemācījos peldēt un nirt. Mēģinājām arī nirt ar mutēs iebāztām caurulēm, pa kurām cerējām elpot zem ūdens. Tas gan neizdevās. Vēlāk nolēmu iemācīties nirt ar akvalangu. Pagaidām lielākais dziļums, kādā esmu bijis, ir aptuveni divdesmit metru. Tiesa gan, pašam man tīkamāka ir atrašanās četru līdz piecu metru dziļumā. Tad zem ūdens ir pietiekami gaišs, lai izbaudītu turienes augu krāšņumu, turklāt vēl nav auksti (lielākā dziļumā pat ar ūdenslīdēju tērpu paliek neomulīgi vēsi). Visskaistākā vieta, kur esmu niris, laikam gan ir Sventes ezers, kas atrodas no Daugavpils uz Subates pusi. Protams, gribētos kādreiz ienirt arī Vidusjūrā vai vēl kādos eksotisku augu un zivju bagātos ūdeņos, bet pagaidām to nespēju atļauties. Bez tam pirms niršanas ūdeņos, kur netrūkst bīstamu augu un dzīvnieku, ir arī nopietni jāpamācās. Tādēļ vismaz pagaidām cenšos izbrīvēt pāris dienu vasarā, lai atpūstos tepat Latvijas ūdeņos,» tā F.Jasens.
