Kāds Lielbritānijas zinātnieks izstrādājis automašīnas panelī ievietojamu datora sistēmu, kas novēro reakciju starp autovadītāja acu kustībām un stūres pagriešanu, un to varētu izmantot, lai identificētu šoferus alkohola reibumā.
Kāds Lielbritānijas zinātnieks izstrādājis automašīnas panelī ievietojamu datora sistēmu, kas novēro reakciju starp autovadītāja acu kustībām un stūres pagriešanu, un to varētu izmantot, lai identificētu šoferus alkohola reibumā.
Dailvins Mārpls – Hovarts no Bristoles universitātes pārbaudīja acu kustības un stūres pagriešanas koordināciju cilvēkiem alkohola reibumā, kas spēlējuši datorspēles ar autobraukšanu.
Agrākos pētījumos atklājies, ka autovadītāji parasti skatās uz pagriezienu aptuveni 0,85 sekundes pirms mašīnas stūres pagriešanas. D.Mārpls – Hovards atklāja, ka šis laika posms ievērojami samazinās, ja braucējs ir alkohola reibumā.
«Problēma ir tāda: ja esat piedzēries, reaģējat aizvien vēlāk un vēlāk,» norādīja D.Mārpls – Hovards. Pēc divām glāzēm degvīna laika posms starp paskatīšanos un stūres pagriešanu samazinās līdz 0,5 sekundēm vai mazāk. Dažos gadījumos pēc četrām glāzēm degvīna starp paskatīšanos un nogriešanos pauzes nav vispār.
Pēc D.Mārpla – Hovarda izstrādātās sistēmas ar kameru tiek novērotas acu kustības un dators pēc tam to saskaņo ar stūres pagriešanas kustībām. Zinātnieks norādīja, ka šādu sistēmu varētu iestrādāt mašīnas panelī un izmantot, lai automātiski brīdinātu policiju vai arī apstādinātu automašīnu, ja dators konstatē, ka šofera koordinācijas spējas ir traucētas.
D.Mārpls – Hovards agrāk pētīja saistību starp acu kustībām un koordinācijas spējām cilvēkiem ar retu deģeneratīvu smadzeņu slimību. Viņš uzskata, ka redze parasti palīdz veicināt koordinācijai pašu svarīgāko smadzeņu daļu darbību. «Ar alkoholu daļa smadzeņu gaida palīdzību (kustību koordinācijā), taču vai nu to neiegūst, vai iegūst nepareizu,» viņš sacīja.
Saseksas universitātes zinātnieks Maikls Lends minēja, ka novērojumi, kas liecina par pauzi starp pagrieziena ieraudzīšanu un reakciju, ir interesanti, taču norādīja, ka šāda sistēma maksātu aptuveni 30 000 sterliņu mārciņu (28 200 latu), līdz ar to panākt autovadītāju sadarbību būtu pagrūti. «Es neticu, ka kārtīgs autovadītājs, kas dzēris nebrauc ar auto, vēlētos šo lietu mašīnā, bet tādi, kas brauc dzērumā, to pavisam noteikti negribētu,» viņš uzsvēra.
Agrākās automobilī iemontētās sistēmas autovadītāja acu novērošanai bija domātas, lai redzētu, vai viņš neaizmieg, vai arī lai fiksētu, vai šoferis acis nemirkšķina neregulāri, kas varētu liecināt par alkohola lietošanu.
