Sirsnīgi sveicieni Dagmārām, Margām un Margitām vārdadienā! Laba vēlējumi arī visiem Ēvaldiem, kas savus vārda svētkus svinēs rīt!
Sirsnīgi sveicieni Dagmārām, Margām un Margitām vārdadienā! Laba vēlējumi arī visiem Ēvaldiem, kas savus vārda svētkus svinēs rīt!
Ēvalds Kumštis jau piecus gadus, kā pats saka, «ņemas» pa Jelgavu. «Dzimtās mājas man ir Bauskā, Svitenes pagastā, bet šeit – Jelgavas pilī un vienlaikus universitātē – studēju uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Iepriekš mācījos Saulaines tehnikumā. Nu interesē man lauksaimniecība! Vecākiem pieder saimniecība, kuru pēc augstākās izglītības iegūšanas plānoju pārņemt savā vadībā,» stāsta Ēvalds.
Jaunietis teic, ka vaļaspriekiem neatliek laika – ir jāstrādā: «Kamēr studēju, tikmēr meklēju iespēju pelnīt ārzemēs. Nesen atgriezos no Anglijas, kur strādāju gandrīz četrus mēnešus. Vēl darba pieredzi lauksaimniecībā esmu guvis Skotijā. Pēc trim nedēļām došos uz Norvēģiju. Iespējams, ārzemēs jauniešiem ir lielāka perspektīva darba un algas ziņā, taču, godīgi sakot, nekur nav tik labi kā mājās!»
Par nākotnes plāniem puisis teic: «Būšu prezidents!», piebilstot, ka patiesībā viss vēl esot «miglā tīts».
Pēc būtības Ēvalds esot pārāk labs cilvēks, un šā iemesla dēļ, kā pašam šķiet, daudzi viņu izmanto: «Es tiešām nekad otram neatsaku palīdzību, cenšos būt sirsnīgs un atsaucīgs. Bet, kad jūtu – normas robeža tiek pārkāpta, skaidri un tieši cilvēkam lieku saprast, ka ir par daudz. Vispār esmu aktīvs, man patīk dažāda sabiedrība, tāpēc man ir tik daudz paziņu. Tiesa, draugi ir tikai daži, bet tādi, uz kuriem simtprocentīgi varu paļauties. Vēl man šķiet, ka esmu jautrs un humora pārpilns (Ēvalda draugi teic, ka jāsmejas, uz viņu vien paskatoties! – D.D.). Arī neprognozējams – varu pamosties nakts vidū, apzvanīt draugus un doties «piknikā».»
Kad nekas nopietns nav jādara un var atļauties paslinkot, Ēvis (tā viņu dēvē draugi un paziņas) labprāt brauc ar mašīnu, kuru, starp citu, pavisam nesen iegādājās: «Bieži atpūšos, ar draugiem uzrīkojot kādu «tusiņu», apmeklējot interesantus pasākumus. Man patīk ceļot!»
Gaviļnieks uzskata, ka vārdadienas ir tipiski «balto cilvēku» svētki, ko viņš parasti attiecīgi nosvin. «Vārdu man deva tēvs, jo septiņdesmito gadu beigās tas bija netradicionāls un rets. Man pašam savs vārds ļoti patīk! Visi vienmēr to atceras,» tā Ēvis.
Ja kāds puisi ļoti grib iepriecināt, tad vārda svētkos dāvanā viņam iesaiņojiet daudz buču. Tā viņam būšot visjaukākā dāvana!
