Kā bijušajai plānotājai man ļoti patika Dundagas pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna savulaik piedāvātais variants, kā risināma, ja tā var teikt, administratīvi teritoriālā reforma – tā būtu sadarbības saišu veidošana starp pašreizējām pašvaldībām. Ko sagaidu no jaunajiem novadiem – Ozolnieku un Jelgavas? Pašlaik konkrēti, godīgi sakot, neviens nevarēs sniegt precīzu un pareizu atbildi. Manuprāt, viss būs atkarīgs no tā, kas vadīs nākamo novadu domes. Tā kā to priekšsēdētājus ievēl deputāti, pilnīgi skaidrs, ka deputātu sastāvs būs noteicošais, kādu ceļu ies jaunās pašvaldības un kādas būs to izvirzītās prioritātes. No viņiem būs atkarīgs arī tas, kādi speciālisti tiks piesaistīti. Skaidrs, ka pašreizējās pašvaldības nekur nepazudīs. Vismaz pagaidām mainīsies vien to pārvaldes formas. Cik zinu, līdz šim pastāvīgajās pašvaldībās visas ikdienas rūpes tiks uzticētas novada domes ieceltam pārvaldniekam. Neņemos apgalvot, ka tas ir labi vai slikti, jau minēju, daudz ko noteiks cilvēciskais faktors, kādi cilvēki tiks iecelti vadošos amatos. Laukos ļaudis pieraduši, ka viņu vēlmes un domas tiek uzklausītas un ņemtas vērā. Mani ļoti uztrauc, piemēram, kas notiks ar tādu sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupu kā vientuļie pensionāri. Vai novada domei pietiks laika un līdzekļu, lai viņiem palīdzētu? Kaut vai uzklausītu. Līdz šim dzirdīgas ausis viņiem bija netālu – vietējā pagastmājā. Tādā veidā tagad varētu «iziet» cauri visam, ar ko nodarbojās pagastu pašvaldības. Lai arī nekur plaši netiek runāts, domāju, kādu pusgadu, kamēr dzīve ieies sliedēs, valdīs neliels sajukums.
