Ņikita Petrovs pārliecinoši jūtas gan uz cīkstoņu paklāja, gan boksa vai MMA ringā.
Maija Laizāne Latvijas brīvās cīņas čempionāta sudraba medaļa smagajā svarā, boksa čempionāta zelts +90 kilogramu kategorijā un MMA čempiona josta līdz ar kausu sacensībās Olštinā, Polijā – tāda pagaidām ir Jelgavas Cīņas sporta veidu centra sportista un trenera Ņikitas Petrova šāgada svarīgāko startu bilance. Faktiski jau viņš arī savas dzīves 21. gadā joprojām ir Dzirnieku puisis un par pārcelšanos uz pilsētu vēl tikai prāto, jo treniņu un darba dēļ tā būtu ērtāk.«Līdz astotajai klasei mācījos Dzirnieku pamatskolā, tad gadu Jelgavas 5. vidusskolā, pēc tam pārgāju uz 6. vidusskolu. Vēlāk iestājos Sporta pedagoģijas akadēmijas neklātienē. Pašlaik gan esmu paņēmis akadēmisko gadu, bet septembrī gribu atsākt,» mācību gaitas secībā atklāj Ņikita. Sportisko uzskaitījums gan sanāk līkločiem, jo teju vienlaikus bijis gan džudo, gan brīvā cīņa, gan bokss un pēdējā laikā arī vairākus cīņu paņēmienus apvienojošais MMA (Mix Martial Arts).– Cīņas treneris Aivars Naglis ir pārliecināts, ka tev padotos arī jebkurš cits sporta veids. Kā pašam šķiet – vai talants varētu būt mantots?Droši vien. Tētis ir futbola treneris, mamma sporta skolotāja bērnudārzā. Arī man, lai «nedauzītos apkārt», nekas cits neatlika kā pēc viņu ieteikuma un prasības nodarboties ar sportu. Pirmais bija džudo. Trīs reizes nedēļā braucu uz Jelgavu pie trenera Sergeja Vasjkova. Tad reiz brīvās cīņas treneris palūdza startēt vienās sacensībās un iepatikās – sāku trenēties arī pie Aivara Nagļa. Vidusskolas laikā iesaistījos boksa klubā «Juniors» pie Anatolija Červjakova. Skolas komandās esmu spēlējis arī futbolu, volejbolu, galda tenisu. Sporta skolotājs aicināja uz futbolu, kad man nav citu treniņu, bet man jau bija katru dienu…– Atšķirīgiem sporta veidiem taču arī atšķirīgi paņēmieni, vai cīņas karstumā nesajūk?Sākumā sajuka, bet, kad sāku trenēties, sāka arī veikties. Brīvajā cīņā trīs reizes biju Latvijas čempions kadetiem un junioriem, šogad pirmoreiz pamēģināju pieaugušo konkurencē un finālcīņā zaudēju vismaz 20 kilogramu smagākajam Atēnu olimpiādes dalībniekam.– Pēdējā laikā, šķiet, esi vairāk pievērsies boksam un MMA?Tā ir, ka vairāk boksam, – kopš pagājušā gada trenējos Cīņas sporta veidu centrā pie Aleksandra Knoha. Bet brīvajā cīņā pirms Latvijas čempionāta Dzirniekos Jelgavas novada Sporta centram bija noorganizēta ļoti laba treniņnometne.– Vai šajā daudzpusībā kāds no veidiem tomēr nav vairāk pie sirds?Nevaru tā pateikt – patiesībā visi cīņas veidi vienādi patīk. MMA – tur ir viss kopā. No brīvās cīņas, džudo, džiudžitsu, taiboksa. Treneris gan mudina vairāk uzmanības pievērst boksam, kas ir olimpiskais sporta veids, un tagad tā daru. Līdzās treniņiem tepat Jelgavā esam atraduši sparingpartnerus arī vienā Rīgas klubā. Gribas augt, bet tam nauda arī vajadzīga – treniņnometnēm, sacensībām, vitamīniem ikdienā. Būtu labi atrast kādu sponsoru…– Esi pētījis, kā ar olimpisko sporta veidu tikt līdz olimpiādei?Eiropas čempionātā vajag tikt piecniekā, ir arī citi A klases turnīri.– Uz interviju atnāci pēc autobraukšanas treniņa. Vai tās apguvē veicas tikpat labi kā cīņā?Teoriju noliku ar pirmo piegājienu. Braukšanas eksāmens grupai bija iepriekšējā piektdienā, kad devos uz sacensībām Polijā. Tagad varēšu likt 4. aprīlī.– Kā veicās? – piezvanu Ņikitam ceturtdienas pēcpusdienā.Superīgi! Noliku. ViedoklisAleksandrs Knohs,boksa treneris Ņikita Petrovs līdz šim vairāk pievērsies cīņai, taču arī boksā viņam ielikti labi pamati. Latvijas čempionāta finālā pretinieks Ņikita Maculēvičs traumas dēļ uz cīņu neiznāca, taču agrāk vai vēlāk abi noteikti tiksies, un Petrovam, manuprāt, ir uzvaras potenciāls. Startēt šāgada Eiropas čempionātā varbūt vēl par agru, un šai sezonai esam izvēlējušies starptautisku sacensību sēriju. Turpinot tikpat cītīgus treniņus, augs arī meistarība un panākumi. Jelgavnieku medaļas Latvijas boksa čempionātāzelts –Ņikita Petrovs, JCSVC, +90 kg, Raitis Sinkēvičs, «Sidneja 2000», –90 kgbronza –Mārtiņš Gavars, «Madara», +91 kg Ralfs Aušmanis, «Madara», –56 kg
