– Pēdējā laikā radīts ļoti daudz jaunas, satriecoši interesantas mūzikas, bet mūsu nelaime Latvijā un Krievijā ir informācijas trūkums, – uzskata Krievijas «Radio 101» mūzikas apskatu veidotājs un «Playboy» krievu izdevuma vadītājs Artemijs Troickis.
– Pēdējā laikā radīts ļoti daudz jaunas, satriecoši interesantas mūzikas, bet mūsu nelaime Latvijā un Krievijā ir informācijas trūkums, – uzskata Krievijas «Radio 101» mūzikas apskatu veidotājs un «Playboy» krievu izdevuma vadītājs Artemijs Troickis.
Artjoms, tāpat kā MTV Krievijas nodaļas «šefs» Boriss Zosimovs, ir bijušais rīdzinieks, kurš savulaik Latvijas TV raidījuma «Videoritmi» skatītājus iepazīstināja ar Rietumu nekomerciālo rokmūziku, par kuru lielajā padomjvalstī nekur citur neuzdrošinājās informēt. Vēlāk viņš gāja talkā Bruno Birmanim, gatavojot pirmo Nepieradinātās modes asambleju. A.Troickis labi atceras šīs uzdrīkstēšanās būt pirmajiem, to kontekstā slavēdams arī pirmo mūzikas forumu (izstādi, konferenci, festivālu) «Forte Riga», uz kuru vasarā bija ieradies kā lektors konferencē.
– Pasaulei tas nav nekas jauns. Rietumos ir «Midem» un citi gadatirgi, izstādes, forumi. Rīgas pasākums atkal ir pirmais, turklāt ne tikai bijušās PSRS teritorijā, bet pat visā Austrumeiropā, – jūsmo Artjoms. – Tam ir jāaug kvalitatīvi, bet pirmajai reizei ir tāds līmenis, ka es atkal priecājos par Rīgu un Latviju.
Viņaprāt, kopējā aina nekomerciālajā un alternatīvajā rokmūzikā ir daudz interesantāka par to, ko vairākums redz televīzijā un dzird pa radio. Popmūzika tagad ir pilnīgi orientēta uz tirgu un peļņu, tā radot krīzes ilūziju jaunu un interesantu lietu meklētājiem. Šai ziņā Artemijs ar cerībām lūkojas uz datoriem un internetu.
Atmodas laikā Latvijā bija pāris relatīvi nopietnu preses izdevumu, kas veltīti tikai mūzikai. Lasītāju, cik zināms, netrūka, bet tos visus tad nokāva neprasme pelnīt. Tā arī nekas nav radies. Krievijā ir respektējams žurnāls «Fuzz» un pāris neregulāru izdevumu. Viens no Eiropā iespaidīgākajiem rokmūzikas žurnāliem ir angļu «Q Magazine» jeb vienkārši «Q». A.Troickis mēģināja dibināt tā filiāli Krievijā, taču bija jāpaliek ar «Playboy»…
– Man tas neizdevās reklāmdevēju trūkuma un Krievijas žurnālistu korumpētības dēļ, – viņš skaidro. – Trūkst ar mūziku saistītu uzņēmumu, kas būtu regulāri reklāmdevēji. Tie savas pagaidām pieticīgās vajadzības pēc reklāmas realizē lielajās avīzēs, vienkārši lēti uzpērkot dažus žurnālistus. Džinsu, tabakas vai alkohola reklāmas ir plaša mārketinga jautājums, kurā neesmu liels speciālists. Turklāt pasaules izdevumos ar tām vien neiztiek. Mūzikas žurnāls tomēr ir jāuztur ar reklāmām, kas saistītas ar mūziku.
Nu bet alternatīvā roka faniem Artjoms iesaka meklēt sarežģītākus informācijas avotus nekā radio un TV, kā piemēru minēdams kaut vai ārzemju subkultūru žurnālus – vācu «Zillo» par gotisko roku vai tamlīdzīgus.
